MĀKSLAS VĒSTURE UN TEORIJA 2017/20

2017. gada decembra pirmajā nedēļā iznācis MVI žurnāla “Mākslas Vēsture un Teorija” 20. numurs. Saturā – “Viduslaiku miniatūra “Krustā sistais ar Mariju un Jāni” no “Missale Rigense”” (Elita Grosmane), “Pirmie Latvijas senatnes un mitoloģijas attēlojumi mākslinieku darbos un to saikne ar arheoloģisko materiālu” (Anda Bērziņa), “The World of Erich von Campenhausen. Part I” (Džeremijs Hovards / Jeremy Howard), “Austrumu motīvi Jūlija Straumes daiļradē” (Imants Ļaviņš), “Veselības pils. Tērvetes sanatorijas būvvēsture, arhitektūra un dizains” (Karīna Horsta), nesenās Jaņa Rozentāla un Romana Sutas lielizstādes kuratoru atskatos (Aija Brasliņa un Inese Baranovska), recenzijas par Mārtiņa Mintaura grāmatu “Arhitektūras mantojuma aizsardzības vēsture Latvijā” (Anna Libere) un katalogu “Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta 60. gadu grafiskā valoda Latvijā” (Anete Piņķe), ieskats starptautiskā pētniecības projektā par viduslaiku Livonijas arhitektūru (Agnese Bergholde) un hronika (Kristiāna Ābele). Galvenā redaktore – Elita Grosmane, literārā redaktore un korektore – Karīna Horsta, māksliniece – Ieva Vīriņa. Izdošanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Aktuāli

2017. gada 15. novembrī Eduards Kļaviņš saņēma LR Kultūras ministrijas atzinības rakstu par izciliem sasniegumiem Latvijas kultūras dzīvē un 18. novembrī Anna Ancāne – Rīgas domes atzinības rakstu par 17. gadsimta otrās puses Rīgas arhitektūras un pilsētbūvniecības pētījumiem un Rīgas vārda popularizēšanu pasaulē.

Apsveicam un lepojamies!

 

Foto: https://www.facebook.com/Kulturas.ministrija/ (KM) un Nora Krevņeva Baibakova (RD).

Par LMA Mākslas vēstures institūtu

LMA Mākslas vēstures institūta pastāvēšanu pamato fundamentālu pētījumu nepieciešamība par Latvijas un ar Latviju saistītu reģionu vizuālo mākslu un arhitektūru, kā arī mākslas zinātnes teoriju un metodoloģiju pilnveidošana.

Institūta stratēģiskais mērķis ir apzināt, interpretēt un popularizēt Latvijas senāko un jaunāko periodu vizuālo mākslu parādības, izmantojot tradicionālās publikāciju formas (raksti krājumos, žurnālos, grāmatas, disertācijas, referāti zinātniskās konferencēs) un jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas (interneta vide, elektroniskie resursi), izmantot pētnieciskās iestrādes gan Latvijas Mākslas akadēmijas studiju programmu īstenošanā, gan sadarbībā ar citām pētniecības un izglītības institūcijām Latvijā un ārzemēs. 

Darba virzieni

Viens no svarīgākajiem – uzsāktais kolektīvais ilgtermiņa darbs pie Latvijas mākslas vēstures internetā latviešu un angļu valodā (http://www.makslasvesture.lv/index.php).

Ikgadējo mākslas vēsturnieka Borisa Vipera piemiņas lasījumu sarīkošana un rakstu krājumu sērijas Materiāli Latvijas mākslas vēsturei izdošana.

Zinātniskā žurnāla Mākslas Vēsture un Teorija izdošana (kopš 2003) ar mērķi iepazīstināt nozares speciālistus un citus interesentus Latvijas un ārzemju kultūras sabiedrībā ar jaunākajiem sasniegumiem mākslas vēstures un teorijas jomā. Žurnāla raksti starptautiskai auditorijai pieejami Central and Eastern European Online Library (CEEOL). Izdevums ir indeksēts datu bāzēs The Central European Journal of Social Sciences and Humanities (CEJSH) un Kunstbibliotheken-Fachverbund Florenz-München-Rom (Kubikat).

Kultūrizglītību un zinātnisko tūrismu veicinošu izdevumu sagatavošana ceļvežu (sērija Rīgas mākslas un arhitektūras pieminekļi) un elektronisku resursu veidā.

Pedagoģiskais darbs Latvijas Mākslas akadēmijā – lekciju kursi bakalaura un maģistra studiju programmā (ikonogrāfija, jaunatklājumi Latvijas mākslas vēsturē), doktora darbu vadīšana, recenzēšana un publicēšana, piedalīšanās promocijas padomē.

Institūta darbinieku individuālie pētnieciskie projekti. Materiālu vākšana arhīvos un bibliotēkās, arhitektūras un mākslas pieminekļu izpēte in situ. Gūto atziņu interpretēšana un publikāciju sagatavošana. Kvalifikācijas pilnveidošana, apgūstot jaunāko nozares literatūru, un papildināšanās radniecīgās institūcijās ārzemēs.

Uzkrāto vizuālo materiālu sistematizācija un arhivēšana, papildinot uzsākto datu bāzi.