Aktuāli

2017. gada 27. oktobrī aicinām apmeklēt Letonikas VII kongresa sekciju "Gaisma ēnu galerijā: Latvijas mākslas vēstures zaudējumi un atradumi topošos pētījumos", kas notiks Latvijas Mākslas akadēmijas 10. auditorijā, Kalpaka bulvārī 13 (sākums – plkst. 11.00).

Mākslas vēsturnieki – ne tikai tālas, bet arī tuvas pagātnes pētnieki – lielu daļu profesionālās darbības pavada, iepazīstot un līdzveidojot savdabīgu ēnu galeriju, kurā viņi redz un palīdz citiem iztēlē ieraudzīt zudušas vērtības, kas atklājas tiešās un pastarpinātās liecībās – attēlos, aprakstos, nostāstos. Laiku pa laikam tomēr izrādās, ka sēras par kāda mākslas darba vai manuskripta bojāeju ir bijušas priekšlaicīgas.

Domājot par to, kā ēnu galerija top, izgaismojas un kopējā mākslas ainā mijiedarbojas ar oriģinālu realitāti, valsts pētījumu programmas "Letonika" LMA Mākslas vēstures institūta grupa aicināja mākslas un arhitektūras pētniekus dalīties ar saviem atklājumiem un atziņām. Referātu autori būs Ilona Audere (Mencendorfa nams), Aija Brasliņa (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs), Kristiāna Ābele, Karīna Horsta, Eduards Kļaviņš un Daina Lāce (visi – LMA Mākslas vēstures institūts), Edīte Parute (LMA Dizaina nodaļa), Zane Prēdele (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), Baiba Vanaga (Latvijas Nacionālais arhīvs) un Edvarda Šmite.

Uzziņas: kristiana_abele@hotmail.com / 26162678

Aktuālā informācija par sekciju arī: https://www.facebook.com/events/1842159692467440/

Par LMA Mākslas vēstures institūtu

LMA Mākslas vēstures institūta pastāvēšanu pamato fundamentālu pētījumu nepieciešamība par Latvijas un ar Latviju saistītu reģionu vizuālo mākslu un arhitektūru, kā arī mākslas zinātnes teoriju un metodoloģiju pilnveidošana.

Institūta stratēģiskais mērķis ir apzināt, interpretēt un popularizēt Latvijas senāko un jaunāko periodu vizuālo mākslu parādības, izmantojot tradicionālās publikāciju formas (raksti krājumos, žurnālos, grāmatas, disertācijas, referāti zinātniskās konferencēs) un jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas (interneta vide, elektroniskie resursi), izmantot pētnieciskās iestrādes gan Latvijas Mākslas akadēmijas studiju programmu īstenošanā, gan sadarbībā ar citām pētniecības un izglītības institūcijām Latvijā un ārzemēs. 

Darba virzieni

Viens no svarīgākajiem – uzsāktais kolektīvais ilgtermiņa darbs pie Latvijas mākslas vēstures internetā latviešu un angļu valodā (http://www.makslasvesture.lv/index.php).

Ikgadējo mākslas vēsturnieka Borisa Vipera piemiņas lasījumu sarīkošana un rakstu krājumu sērijas Materiāli Latvijas mākslas vēsturei izdošana.

Zinātniskā žurnāla Mākslas Vēsture un Teorija izdošana (kopš 2003) ar mērķi iepazīstināt nozares speciālistus un citus interesentus Latvijas un ārzemju kultūras sabiedrībā ar jaunākajiem sasniegumiem mākslas vēstures un teorijas jomā. Žurnāla raksti starptautiskai auditorijai pieejami Central and Eastern European Online Library (CEEOL). Izdevums ir indeksēts datu bāzēs The Central European Journal of Social Sciences and Humanities (CEJSH) un Kunstbibliotheken-Fachverbund Florenz-München-Rom (Kubikat).

Kultūrizglītību un zinātnisko tūrismu veicinošu izdevumu sagatavošana ceļvežu (sērija Rīgas mākslas un arhitektūras pieminekļi) un elektronisku resursu veidā.

Pedagoģiskais darbs Latvijas Mākslas akadēmijā – lekciju kursi bakalaura un maģistra studiju programmā (ikonogrāfija, jaunatklājumi Latvijas mākslas vēsturē), doktora darbu vadīšana, recenzēšana un publicēšana, piedalīšanās promocijas padomē.

Institūta darbinieku individuālie pētnieciskie projekti. Materiālu vākšana arhīvos un bibliotēkās, arhitektūras un mākslas pieminekļu izpēte in situ. Gūto atziņu interpretēšana un publikāciju sagatavošana. Kvalifikācijas pilnveidošana, apgūstot jaunāko nozares literatūru, un papildināšanās radniecīgās institūcijās ārzemēs.

Uzkrāto vizuālo materiālu sistematizācija un arhivēšana, papildinot uzsākto datu bāzi.