ANNA ANCĀNE

Anna Ancāne

Amats: vadošā pētniece

Zinātniskais grāds: mākslas zinātnes doktore (Dr. art.)

Tālr.: mob. +371 26514884

E-pasts: fotoromanza@inbox.lv

Dzimusi 1970. gada 27. martā Rīgā.

MVI darbiniece kopš 2008. gada.

Zinātniskās intereses: 17. gs. arhitektūra Latvijā.

Izglītība: Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola (1981–1988), LMA Mākslas zinātnes nodaļa (bakalaura darbs “Subates baznīcas vēsture, 1994; maģistra darbs “|Holandiešu klasicisms 17. gs. otrās puses Latvijas arhitektūrā”, 2006; disertācija “Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gs. otrajā pusē”, 2010).

Publikācijas

Grāmata

Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gadsimta otrajā pusē = Architecture and Urban Planning of Riga in the 2nd Half of the 17th Century = Architektur und Stadtbau von Riga in der zweiten Hälfte des 17. Jahrhunderts. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2016. – 448 lpp. – 312 att. ISBN 9789934847172. Kopsavilkumi: EN, DE.

Raksti

Subates luterāņu baznīcas būvvēsture un 17. gs. ideālā protestantu dievnama koncepcijas aspekti tās arhitektoniskajā izveidē // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2005. – Nr. 5. – 5.–14. lpp. Kopsavilkums: EN.

The Saviour's Lutheran Church in Subate // Beyond Traditional Borders: Eight centuries of Latvian–Dutch Relations. – Rīga: The Royal Netherlands Embassy; Riga: Zelta Grauds, 2006. – P. 237–242.

Holandiešu klasicisma arhitektūras spilgtākie piemēri Rīgā: Reiterna nams // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2007. – Nr. 8. – 5.–14. lpp. Kopsavilkums: EN.

Reiterna nama fasādes dekoratīvā plastika un daži aspekti stilistisko analoģiju meklējumos // Refleksijas: Rīgas Latvijas un pasaules kultūras aspekti. – I krāj.: Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras studiju zinātniskā konference “Pirms franču pavasara” / Sast. Ojārs Spārītis. – Rīga: Nacionālais apgāds, 2008. – 77.–86. lpp.

Holandiešu klasicisma spilgtākie piemēri Rīgā: Dannenšterna nams // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2008. – Nr. 10. – 5.–16. lpp. Kopsavilkums: EN.

Sv. Pētera baznīcas tornis un fasāde – jauna dekoratīva paradigma Rīgas 17. gs. otrās puses sakrālajā arhitektūrā // Sakrālā arhitektūra un māksla: Mantojums un interpretācijas. Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Kristīne Ogle. – Rīga: Neputns, 2008. – 47.–58. lpp. Kopsavilkums: EN.

Pārdomas par Rīgas būvvēsturi 16.–17. gadsimtā: Rutgera Nīderhofa sarakste ar karaļa tiesu Stokholmā // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2008. – Nr. 11. – 62.–69. lpp. Kopsavilkums: DE.

Rīgas 17. gs. otrās puses fortifikācijas un pilsētas telpiskās struktūras mijiedarbība // Telpas un laika aspekti arhitektūrā, mākslā, kultūrā. – II krāj.: Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras studiju zinātniskā konference "Laiks un telpa mākslā" / Sast. Ojārs Spārītis. – Rīga: Nacionālais apgāds, 2009. – 11.–20. lpp.

Sociālais zonējums un pasūtījums Rīgas arhitektūrā 17. gs. pēdējā ceturksnī // Socioloģiskie aspekti mākslas zinātnē: Latvijas Mākslas akadēmijas Doktorantūras nodaļas zinātnisko rakstu krājums Nr. 3 / Sast. Ojārs Spārītis. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2009. – 14.–25. lpp. PDF izdevums. Pieejams: www.lma.lv/downloads/Doktora_krajums_2.pdf.

Rīgas 17. gadsimta otrās puses arhitektūra starptautisko sakaru kontekstā // Latvijas vizuālās mākslas Eiropas kontekstā: Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa sekcijas referāti / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2011. – 15.–25. lpp.

Būvmeistars Ruperts Bindenšū: Ietekmes un sasniegumi Rīgas arhitektūrā 17. gs. pēdējā ceturksnī // Personība mākslas procesos: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Kristiāna Ābele. – Rīga: Neputns; Rīga: Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2012. – 11.–44. lpp. Kopsavilkums: EN.

Die Befestigungsanlage der Stadt Riga bis zum Ende des 17. Jahrhunderts // Backsteinbaukunst: Zur Denkmalkultur des Ostseeraums. Bd. 3. – Bonn: Deutsche Stiftung Denkmalschutz, 2012. –  S. 126–135.

Latvijas 17. gadsimta arhitektūra un pilsētbūvniecība: Historiogrāfisks atskats un nepētītie jautājumi // Sasniegumi un neizzinātais Latvijas mākslas vēsturē: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta 10 gadu jubilejas konferences materiāli. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2012. – 12.–20. lpp. PDF izdevums. Pieejams: http://www.lma-mvi.lv/index.php/rakstu-krajumi/articles/sasniegumi-un-neizzinatais-latvijas-makslas-vesture.html.

Baroka laikmeta dzīvojamais nams Rīgā, Miesnieku ielā 8: Būvvēsture un mākslinieciskās vērtības // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2015. – No. 18. – P. 6–17. Kopsavilkums: EN.

Disertācijas kopsavilkums

Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gs. otrajā pusē: Promocijas darba kopsavilkums = Architecture and Urban Planning of Riga in the 2nd Half of the 17th century: Summary of Doctoral Dissertation / Zin. vad. Elita Grosmane. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts, 2010. – 59 lpp. Pieejams: http://www.lma.lv/eng/downloads/Microsoft%20Word%20-%20anna_ancane.pdf.

Referāti zinātniskās konferencēs: Latvijā (Rīga, Rundāle, Daugavpils), Igaunijā (Tallina), Vācijā (Vismāra), Nīderlandē (Amsterdama) un Portugālē (Portu).

Studijas un pētnieciskais darbs ārzemēs: itāļu valodas kursi Leonardo da Vinči skolā (Scuola Leonardo da Vinci) Florencē un Romā (2002, 2003, 2005), pētnieciskais darbs Amsterdamā (2007), Stokholmā (LZA un Zviedrijas Karaliskās Literatūras, vēstures un senatnes akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 2008), Varšavā, Gdaņskā un Toruņā (LZA un Polijas Zinātņu akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 2009), Amsterdamā, Utrehtā, Leidenē, Tallinā un Pērnavā (Eiropas Sociālā fonda mērķstipendija, 2010).

Stipendija: Eiropas Sociālā fonda mērķstipendija doktora darba pabeigšanai (2009–2010).

Atzinība: LZA Gada balva zinātnē 2016 par grāmatu “Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gadsimta otrajā pusē”.

Valodu zināšanas: latviešu (dzimtā), krievu, angļu, itāļu.

Informācija atjaunota: 2017/01.