EDUARDS KĻAVIŅŠ

Amats: direktors, vadošais pētnieks

Zinātniskais grāds: habilitētais mākslas zinātnes doktors (Dr. habil. art.)

Tālr.: +371 26470778
E-pasts: eduards_klavins@tvnet.lv; eduards.klavins@lma.lv

Dzimis 1937. gada 23. septembrī Sanktpēterburgā.

MVI direktors kopš 2012. gada. / Daudzsējumu izdevuma “Latvijas mākslas vēsture” sastādītājs un zinātniskais redaktors. / Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. / Latvijas Zinātnes padomes apstiprināts eksperts mākslas zinātnē.

LMA darbinieks kopš 1962. gada: vecākais pasniedzējs (1962–1985), docents (1985–1993), profesors (1993–2016), emeritētais profesors (kopš 2016), Mākslas zinātnes nodaļas vadītājs (1996–2012), Senāta loceklis (kopš 1996), Promocijas padomes priekšsēdētājs (kopš 2002). Lekciju kursi: “Ievads mākslas zinātnē”, “Rietumu baroka un rokoko perioda māksla”, “Rietumu māksla 19. gadsimtā”, “Rietumu māksla 19. gs. beigās un 20. gs.”, “Mūsdienu mākslas teorijas jautājumi”, “20. gadsimta mākslas vēstures metodoloģiskie virzieni”.

Izglītība un zinātniskie grādi: Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas I. Repina Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūts, Mākslas vēstures un teorijas fakultāte (1962), mākslas zinātņu kandidāta (tag. doktora) grāds par disertāciju “Latviešu portreta glezniecība 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā” (1977), habilitētā doktora grāds mākslas zinātnē (Dr. habil. art.) par pētījumu kopu “Latviešu portreta glezniecība mākslas laikmetu mijā. 1850–1940” (1994).

Zinātniskās intereses: Latvijas un Rietumu māksla 19.–20. gs., mākslas filozofija, mākslas vēstures metodoloģija.

 

NOZĪMĪGĀKĀS PUBLIKĀCIJAS

Grāmatas, mācību līdzekļi, sastādīti izdevumi, grāmatu daļas

Portreta attīstība Rietumeiropā un portreta teorijas jautājumi. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1976. – 56 lpp.

Klasicisma un romantisma kopsakarības Rietumeiropas mākslas vēsturē. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1982. – 17 lpp.

XIX gadsimta Rietumu mākslas pētīšanas problēmas. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1982. – 20 lpp.

Latvijas XIX gs. beigu, XX gs. sākuma tēlotājas mākslas ikonogrāfija un stilistiskais raksturojums. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1983. – 137 lpp.

Rietumu 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma arhitektūras un mākslas vispārējās vēstures jautājumi. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1983. – 55 lpp.

Latviešu tēlotājas mākslas sakari ar citām mākslas skolām XIX gs. otrajā pusē, XX gs. sākumā. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1988. – 129 lpp.

Baroka problemātika Rietumu mākslas vēsturē. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1989. – 61 lpp.  

Impresionisms. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 1. sēj.).

Simbolisms. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 2. sēj.).

Postimpresionisms. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 3. sēj.).

Jūgendstils. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 4. sēj.).

Fovisms. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 5. sēj.).

Kubisms. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 6. sēj.).

Latviešu portreta glezniecība mākslas laikmetu mijā. 1850–1940: Kopsavilkums. – [Rīga]: Latvijas mākslas augstskolu asociācijas Promocijas un habilitācijas padome, 1994. – 52 lpp.

Latviešu portreta glezniecība: 1850–1916. – Rīga: Zinātne, 1996. – 245 lpp.

Džo. Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla. – Rīga: Neputns, 2006. – 360 lpp.

Vilhelms Purvītis. – Rīga: Neputns, 2014. – 111 lpp. (= Latvijas mākslas klasika).

Latvijas mākslas vēsture. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2014. – 4. sēj.: Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915 / Sast. un zin. red. Eduards Kļaviņš. – 640 lpp.; t. sk. 10.–29. lpp. (Priekšvārds. Ievads); 175.–403. lpp. (Tēlotāja māksla); 594. lpp. (Pēcvārds).

Tas pats angļu valodā: Art History of Latvia. – Riga: Institute of Art History of the Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, 2014. – Vol. 4: Period of Neo-Romanticist Modernism. 1890–1915 / Ed. by Eduards Kļaviņš. – 640 pp., including pp. 10–29 (Foreword. Introduction), 175–403 (Fine Art), 594 (Afterword).

Latvijas mākslas vēsture. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2016. – 5. sēj.: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915–1940 / Sast. un zin. red. Eduards Kļaviņš. – 696 lpp.; t. sk. 12.–13. lpp. (Priekšvārds); 15.–29. lpp. (Historiogrāfija); 31.–117. lpp. (Mākslas dzīve); 181.–196., 289.–309., 332.–339. lpp. (Tēlniecība); 648. lpp. (Pēcvārds).

Tas pats angļu valodā: Art History of Latvia. – Riga: Institute of Art History of the Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, 2016. – Vol. 5: Period of Classical Modernism and Traditionalism. 1915–1940 / Ed. by Eduards Kļaviņš. – 696 pp., including pp. 12–13 (Foreword), 15–29 (Historiography); 31–117 (Artistic Life), pp. 181–196, 289–309, 332–339 (Sculpture), 648 (Afterword).

 

Raksti (izlase)

No Jaņa Rozentāla portretu vēstures // Latviešu tēlotāja māksla / Sast. Rasma Lāce un Miķelis Ivanovs. – Rīga: Liesma, 1968. – 224.–233. lpp.

Latviešu portreta glezniecība XIX gs. otrajā pusē un XX gs sākumā // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – 1972. – Nr. 10. – 131.–144. lpp.

Par latviešu portreta gleznotājiem 17. un 18. gadsimtā // Latviešu tēlotāja māksla / Sast. Skaidrīte Cielava un Miķelis Ivanovs. – Rīga: Liesma, 1975. – 146.–153. lpp.

Jāņa Valtera uzskati par glezniecību gadsimtu mijā // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – 1983. – Nr. 4. – 40.–49. lpp.

Рижская постройка Анри ван де Вельде // Памятники культуры. Новые открытия. 1985.  – Москва: Наука, 1987. – С. 499–512.

Meklējamais gleznotājs: [Oto Bērtiņš] // Māksla. – 1988. – Nr. 5. – 14.–15. lpp.

Atskatoties uz 19. gs. klasiķi: [Jūlijs Feders] // Māksla. – 1988. – Nr. 6. – 4.–10. lpp.

Endijs Vorhols // Avots. – 1988. – Nr. 2. – 36.–42. lpp. 

Pēdējie gadu desmiti Rietumu mākslā. Kādi tie bija? // Avots. – 1988. –  Nr. 5. – 40.–45. lpp.

Superreālisms // Doma. – Rīga: Latvijas Mākslas muzeju apvienība, 1991. – 1. laid. / Sast. Zigurds Konstants. – 133.–143. lpp.

Ornamenta jēdziens un plastiskās mākslas // Ornaments Latvijā: Materiāli mākslas vēsturei / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Zinātne, 1994. – 7.–12. lpp.

Das Künstlerpaar Borchert und die erste Generetion der Gemeinschaft “Rūķis” // Malerei, Graphik, Photographie von 1900 bis 1920 (Kunst im Ostseeraum. Greifswalder Kunsthistorischen Studien. – Bd. 1) / Hg. von Brigitte Hartel und Bernfried Lichtnau. – Frankfurt am Main etc.: Peter Lang, 1995. – S.78–86.                                                                                                        

Lack and Freedom of Personal Time. Latvian Art before 1945 // Personal Time. Art of Estonia, Latvia and Lithuania. 1945–1996. – Warsaw: The Zacheta Gallery of Contemporary Art, 1996. – Vol.: Latvia. – P. 22–27.

Boris Vipper // The Dictionary of Art / Ed. by Jane Turner. – London: Macmillan; New York: Grove, 1996. – Vol. 32. – P. 600.

Jāņa Siliņa “Latvijas māksla” // Doma. – Rīga: Doma, 1998. – 3. laid. / Sast. Zigurds Konstants. – 81.–93. lpp.

Vai vajadzīgs mākslītis? // Studija. – 1998. – Nr. 2. – 64.–65. lpp.

Neoromantisma pazīmes Latvijas 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma tēlotājā mākslā // Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: AGB, 1998. – 116.–123. lpp.

Jūgendstila ikonogrāfija un Latvijas tēlotāja māksla // Jūgendstils. Laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.–20. gs. mijā / Sast. Silvija Grosa. – Rīga: Jumava, 1999. – 121.–139. lpp.; angļu val.: 247.–249. lpp.

Art Deco vēstures mācība // Latvijas Arhitektūra. – 1999. – Nr. 1. – 4.–6. lpp.

Art History in Totalitarian Societies and Its Alternative Models in Posttotalitarian Age // Studija. – 1999. – Nr. 6. – 100.–101. lpp.

Imanta Lancmaņa konceptuālais romantisms // Studija. – 1999. – Nr. 7. – 74.–77. lpp.

Krāšņais avangards gadsimta beigu Venēcijas biennālē // Studija. – 1999. –  Nr. 8. – 46.–57. lpp.

Stāsts par Intu Ruku un viņas fotoportretu stāsti = The Story of Inta Ruka and Her Photoportrait Stories // Stāsti, stāstītāji: Latvijas Republika. Venēcijas biennāle. 48. Starptautiskā mūsdienu mākslas biennāle = Stories, Storytellers: Republic of Latvia. La Biennale di Venezia. 48th Exhibition of Contemporary Art / Ed. by Helēna Demakova. – 13.–24. lpp.

Bruno Vasiļevskis’ Realität im Gemälde // Nach-Bild: [Ausstellungskatalog] / Kunsthalle Basel. – Basel: Schwabe & Co, 1999. – S. 101–108.

Die Kunst in Riga um 1900. Ein Überblick // Architektur und bildende Kunst im Baltikum um 1900 (Kunst im Ostseeraum: Greifswalder Kunsthistorische Studien. – Bd. 3) / Hg. von Elita Grosmane, Brigitte Hartel, Juta Keevallik, Bernfried Lichtnau. – Frankfurt am Main etc: Peter Lang, 1999. – S. 5–20.

Harmonious Formalism as an Unconceived Element of National Identity: Latvian Visual Arts in the 1920’s and 1930’s // Modernity and Identity / Ed. by Jolita Mulevičiūtė. – Vilnius: Vilnius dailes akademijos leidykla, 2000. – P. 107–121.

Džeimss Vistlers un “Glāzgovas zēni“ latviešu mākslā // Latvijas māksla starptautisko sakaru kontekstā / Sast. Silvija Grosa. – Rīga: Neputns, 2000. – 63.–69. lpp. 

Vilhelma Purvīša ainava eiropeisko tradīciju kontekstā = The Landscapes of Vilhelms Purvītis in the Context of European Traditions // Vilhelms Purvītis. 1872–1945. – Rīga: Neputns; Rīga: Jumava, 2000. – 174.–201. lpp.

Totalitārās un posttotalitārās sabiedrības māksla kā mākslas vēstures problēma // Doma / Galv. red. Zigurds Konstants, sast. Ilze Konstante. – Rīga: Doma, 2000. – 6. laid. – 39.–46. lpp.

Mūsdienu vizuālās mākslas interpretācijas robežas // Mākslas darbs un komentārs. Estētikas burtnīcas Nr. 2 / Sast. Ieva Kolmane. – Rīga: Latvijas Estētikas asociācija, 2001. – 15.–19. lpp.

Jāzeps Grosvalds Latvijas mākslas vēsturē un mākslas kritikā // Latvijas mākslas un mākslas vēstures likteņgaitas / Sast. Rūta Kaminska. – Rīga: Neputns, 2001. – 130.–140. lpp.

Eiropietis Džo Rīgā un ārpus tās: Modernists un nacionālās tēmas mākslinieks Jāzeps Grosvalds (1891–1920) // Studija. – 2001. – Nr. 18. – 96.–100. lpp.

Die Einflüsse deutscher Kunst in der lettischen Kunst um 1900 // Studien zur Kunstgeschichte im Baltikum: Homburger Gespräche. Heft 18 / Hg. von Lars Olof Larsson. – Kiel: Martin-Carl-Adolf-Böckler-Stiftung, 2003. – S. 111–128.

Die Malerei des Barock als eine Quelle der Inspiration. Zur Frage der Entstehung des lettischen Modernismus um 1915 // Studien zur Kunstgeschichte im Baltikum: Homburger Gespräche. Heft 18 / Hg. von Lars Olof Larsson. – Kiel: Martin-Carl-Adolf-Böckler-Stiftung, 2003. – S. 129–145.

Mākslas darbs kā mākslas vēstures dotums // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2004. – Nr. 3. – 40.–46. lpp.

Bruno Vasiļevska ideālā realitāte // Bruno Vasiļevskis. – Rīga: Neputns, 2005. – 7.–16. lpp.

Tipoloģiskās interpretācijas iespējas un robežas mākslas vēsturē // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2005. – Nr. 4. – 21.–25. lpp.

Neoekspresionisms un mūsdienu arhitektūras alternatīva // Latvijas Architektūra. – 2006. – Nr. 5. – 10.–14. lpp.

Anrī Matiss un latviešu māksla // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2006. – Nr. 6/7. – 33.–43. lpp.

The Ambivalence of Ethnography in the Context of Latvian Modernism // Local Strategies, International Ambitions. Modern Art and Central Europe, 1918–1968. Papers from the International Conference, Prague, 11–14 June, 2003 / Ed. by Vojtĕch Lahoda. – Praha: Artefactum, 2006. – P. 59–64.

Virziena noturība: Reālisms, kas zūd, nezūd un rodas // Studija. – 2007. – Nr. 53 (aprīlis–maijs). – 71.–73. lpp.

Kas palicis pāri no eksplodējušās granātas? // Dada. – Rīga: Rīgas Kultūras aģentūra, 2008. – 9.–11. lpp.

Izlūkgājieni Latvijas batālās mākslas vēsturē // Studija. – 2008. – Nr. 58 (februāris–marts) – 67.–71. lpp.

Radoša ietekme vai atdarīnājums? // Dizaina Studija. – 2008. – Nr. 12. – 27.–29. lpp.

Ekspresionisms 20. gadsimta tēlotājā mākslā = Der Expressionismus in den bildenden Künsten des 20. Jahrhunderts // Ekspresionisma grafika. Dortmundes muzeja Am Ostwall kolekcija. Izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 30.04.2008.–15.06.2008. – Rīga: Neputns, 2008. – 7.–24. lpp.

Baltische Künstler an der Münchner Kunstakademie // 200 Jahre Akademie der bildenden Künste Műnchen. – München: Hirmer, 2008. – S. 287–289.

Portreta atlantīda Rundāles pilī // Studija. – 2008. – Nr. 61. – 8.–11. lpp.

Latvijas mākslas vēsture internetā. Sasniegtais un jautājumi // Latvijas mākslas vēsture 21. gs.: pieredze, novitātes, eksperimenti. Letonika. Otrais kongress / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija; Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2008. – 165.–173. lpp.

Socreālisma mutācijas: socmodernisms un socpostmodernisms Latvijā = Mutations of Socialist Realism in Latvia: Socialist Modernism and Socialist Post-Modernism // Muzeja raksti / Sast. Elita Ansone. – Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2009. – 102.–113. lpp.

Ekspresionisma jautājums Latvijas mākslas vēsturē // Muzeja raksti 2 / Sast. Dace Lamberga. – Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2010. – 14.–18. lpp.

Between Engaged Public Monuments and Intimate Formalism. Latvian Neo-Realism in the 1920s and 1930s // Reinterpreting the Past. Traditionalist Artistic Trends in Central and Eastern Europe of the 1920s and 1930s / Ed. by Irena Kossowska. – Warsaw: Institute of Art of the Polish Academy of Sciences, 2010. – P. 267–278.

“Jaunā romantiķa”  tēla modifikācijas Latvijas 19. gadsimta pirmās puses glezniecībā // Latvijas vizuālās mākslas Eiropas kontekstā: Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa sekcijas referāti. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2011. – 26.–34. lpp.  

История искусства в Латвии с точки зрения методологии // Meno istorija ir kritika. – Kaunas: Vytauto Didžiojo universiteto leidykla, 2011. – T. 7: Meno istorijos riboženkliai = Landmarks of Art History. – P. 188–195.

Kolekcijas gleznas Eiropas mākslas vēstures kontekstā = The collection’s paintings in the context of European art history // Domeniko de Robiāni. – Rīga: Mantojums, 2011. – 69.–106. lpp.

Tēla individualizācijas un formālās struktūras attiecības portretā. Latvijas mākslas vēstures piemēri // Personība mākslas procesos: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Kristiāna Ābele. – Rīga: Neputns; Rīga: Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2012. – 73.–84. lpp.

Personīgās patiesības par Rīgas mūriem Egona Spura fotomākslā = Personal Truths about the Walls of Riga in the Photographic Art of Egons Spuris // Egons Spuris / Sast. Andrejs Grants. – Rīga: Neputns, 2012. – B. lpp. (15 lpp.).

Die Porträtmalerei Lettlands zur Zeit des Jugendstils // Jugendstil im Baltikum: Zwölf Beiträge zum 20. Baltischen Seminar 2008 (= Baltische Seminare. – Bd. 18) / Hg. von Alexander von Knorre. – Lüneburg: Carl-Schirren-Gesellschaft e. V., 2012. – S. 55–77.

Patriotic Rhetoric and the Grim Realities of the First World War in Latvian Art: The Case of Jāzeps Grosvalds // Art and Artistic Life during the Two World Wars (= Dailės istorijos studijos = Art History Studies. – Vol. 5) / Ed. by Laima Laučkaitė and Giedrė Jankevičiūtė. – Vilnius: Lithuanian Culture Research Institute, 2012. – P. 161–175.

Jūlijs Feders – ziemeļu romantiķis // Jūlijs Feders. – Rīga: Neputns, 2013. – 173.–187. lpp.

[Kopā ar Elitu Grosmani]. Pētījumi Latvijas vizuālās mākslas vēsturē // Latvieši un Latvija. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013. – 4. sēj.: Latvijas kultūra, izglītība, zinātne / Atb. red. Viktors Hausmanis un Maija Kūle. – 468.–492. lpp.  

Latvijas 19. gadsimta portreta attīstības virzieni un posmi. Vispārīgs skatījums = Entwicklungsrichtungen und -etappen der Porträtkunst im 19. Jahrhundert in Lettland. Allgemeine Betrachtung // Portrets Latvijā. 19. gadsimts = Das Porträt in Lettland. 19. Jahrhundert / Sast. Dainis Bruģis un Inta Pujāte. – Rīga: Neputns, 2014. – 17.–77. lpp.

Referāti konferencēs

Latvijā (Rīga, Daugavpils), Lietuvā (Viļņa, Kauņa), Krievijā (Sanktpēterburga), Zviedrijā (Stokholma), Vācijā (Bādhomburga, Līneburga), Polijā (Varšava, Krakova).

Balvas un atzinības

LR Kultūras ministrijas prēmija (1997), Latvijas Mākslinieku savienības un Kultūrkapitāla fonda prēmija par 1999. gada ieguldījumu mākslas zinātnē, žurnāla “Studija” gada balva (1999), Triju Zvaigžņu ordenis (2002), žurnāla “Latvijas Architektūra” gada balva par labāko analītisko rakstu (2006), LR Ministru kabineta balva (2006), laikraksta “Diena” 2006. gada galvenā balva kultūrā (2007), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda diploms “Latvijas zinātnes sasniegums 2014” “Latvijas mākslas vēstures” IV sējuma zinātniskajai grupai (2015) un konkursa “Kultūras mantojuma gada balva 2015” atzinība nominācijā “Kultūras mantojuma izpēte” par šo izdevumu; Latvijas Zinātņu akadēmijas goda diploms “Latvijas zinātnes sasniegums 2016” “Latvijas mākslas vēstures” V sējuma zinātniskajai grupai (2017).

Pētnieciskais darbs un studijas ārzemēs

Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā (1976), Maskavas Universitātes Mākslas vēstures fakultātē (1983), Vermlandes muzejā (Kārlstade, Zviedru institūta stipendija, 1991), Edinburgā, Glāzgovā un Sentendrūsā (Edinburgas Karaliskās biedrības un Kaledonijas Zinātnes fonda stipendija, 1997), Varburga institūtā (Londona, LZA un Britu Akadēmijas apmaiņas līgums, 2003).

Valodu zināšanas

Latviešu (perfekti), krievu (perfekti), angļu (brīvi), vācu, franču (pasīvi).

Vadītās disertācijas Latvijas Mākslas akadēmijā

Jānis Kalnačs. “Mākslas dzīve nacistu okupētajā Latvijā. 1941–1945” (2002).

Stella Pelše. “Latviešu mākslas teorijas vēsture: mākslas definīcijas valdošo laikmeta ideju kontekstā (1900–1940)” (2004).

Silvija Grosa. “Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā” (2009).

Kristiāna Ābele. “Johans Valters. 1869–1932)” (2011).

Ginta Gerharde-Upeniece. “Tēlotājas mākslas dzīve un Latvijas valsts (1918–1940)” (2011).

Nataļja Jevsejeva. “Aleksandras Beļcovas (1892–1981) daiļrade” (2013).

Elita Ansone. “Sekularizēta individuāla garīguma formu meklējumi latviešu mākslā (20. gs. 60. gadi – 2012)” (2015).

Aija Brasliņa. “Starptautiskie sakari Latvijas klasiskā modernisma pacēluma un jaunreālisma veidošanās posmā” (2016).

Katrīna Teivāne-Korpa. “Fotomākslas attīstība Latvijā un Roberta Johansona (1877–1959) radošā darbība” (2016).

 

Jaunākie papildinājum: 2017/09.