ELITA GROSMANE

Elita Grosmane

Amats: vadošā pētniece

Zinātniskais grāds: mākslas zinātnes doktore (Dr. art.)

Tālr.: +371 67227852

E-pasts: elita_grosmane@tvnet.lv / elita.grosmane@lma.lv

Dzimusi 1949. gada 26. septembrī Rīgā.

MVI darbiniece no 1970. gada, direktore (2002–2012/5) / Žurnāla “Mākslas Vēsture un Teorija” galvenā redaktore. / LMA Mākslas zinātnes nodaļas un maģistrantūras lektore (“Ikonogrāfija”, “Viduslaiku un baroka arhitektūra un tēlniecība Latvijā”), disertāciju vadītāja. / Latvijas Zinātnes padomes pilnvarota eksperte mākslas zinātnē.

Zinātniskās intereses: viduslaiku un baroka māksla Latvijā, mākslas vēstures vēsture, ikonogrāfija.

Izglītība: LMA Mākslas zinātnes nodaļa (diplomdarbs “Dažas Kurzemes koktēlniecības parādības XVII gs. beigās, XVIII gs. sākumā”, 1973), Latvijas Zinātņu akadēmijas aspirantūra (1973–1977; disertācija “Ventspils kokgriezēju darbnīca 17. gs. 2. pusē un 18. gs. sākumā”, 1983).

 

Nozīmīgākās publikācijas

Grāmatas
Ventspils koktēlnieki. – Rīga: Zinātne, 1981. – 138 lpp. (= Latvijas PSR arhitektūras un mākslas pieminekļi).

Gotika. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. – 29 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 13. sēj.).

Kurzemes baroka tēlniecība: 1660–1740. – Rīga: Jumava, 2002. – 288 lpp.

CD
Jelgava: Arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija / Mākslinieks un programmētājs Ivo Simsons. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts, 2007.

Jelgava: Arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija = Mitau: Virtuelle Rekonstruktion / Mākslinieks un programmētājs Ivo Simsons. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts, 2008. – 2., papildinātais izdevums.

Rīgas Doms: Arhitektūras un mākslas vērtības = Riga Dom Cathedral: Treasures of Architecture and Art / Mākslinieks un programmētājs Ivo Simsons. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts, 2014.

Ceļveži

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2013. – 22 lpp. Tas pats angļu valodā: The Building of the Latvian National Museum of Art / Transl. by Stella Pelše. – Riga: Institute of Art History of Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, 2013. – 22 p. Tas pats krievu valodā: Здание Латвийского национального художественного музея / Пер. Наталья Винник. – Рига: Институт истории искусства Латвийской академии художеств; Фонд поддержки исследований по истории искусства, 2013. – 22 c.

Rīgas Doms: Arhitektūras un mākslas vērtības. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts, 2014. – 48 lpp. Tas pats angļu valodā: Riga Dom Cathedral: Treasures of Architecture and Art / Transl. by Stella Pelše. – Riga: Institute of Art History of Latvian Academy of Art, 2014. – 48 p.

Sastādītie izdevumi
Ornaments Latvijā: Materiāli mākslas vēsturei / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Zinātne, 1994. – 123 lpp.

Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: AGB, 1998. – 190 lpp.

Letonica: LFMI humanitāro zinātņu žurnāls. – 1998–2002. – Nr. 1–8.

Latvijas māksla un arhitektūra: Grāmatu rādītājs 18. gs. – 2000. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts, 2003. – 333 lpp. (projekta vadītāja).

Mākslas Vēsture un Teorija. – 2003. – Nr. 1; 2004. – Nr. 2; 2004. – Nr. 3; 2005. – Nr. 4; 2006. – Nr.5; 2006 – Nr. 6/7; 2007. – Nr. 8; 2007. – Nr. 9; 2008. – Nr. 10; 2008. – Nr. 11; 2009. – Nr. 12; 2010. – Nr. 13; 2011. – Nr. 14; 2012. – Nr. 15; 2013. – Nr. 16; 2014. – Nr. 17; 2015. – Nr. 18; 2016. – Nr. 19.

Latvijas mākslas vēsture 21. gs.: pieredze, novitātes, eksperimenti. Letonika. Otrais kongress. Kongresa referāti / Sast. un zin. red. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija; Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts, 2008. – 240 lpp.

Krīze un māksla: 17. Borisa Vipera piemiņas lasījumi. Referātu krājums / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2009. – 65 lpp.

Senā Jelgava / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Neputns, 2010. – 336 lpp.

Latvijas vizuālās mākslas Eiropas kontekstā: Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa sekcijas referāti / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2011. – 144 lpp.

 

Raksti (kopš 2000)

Die Veränderungen in der Liturgie und ihre Widerspiegelung in Architektur und Ausstattung des Rigaer Doms // Die sakrale Backsteinarchitektur des südlichen Ostseeraums – der theologische Aspekt (= Kunsthistorische Arbeiten der Kulturstiftung der deutschen Vertriebenen. – Bd. 2) / Hg. v. Gerhard Eimer u. Ernst Gierlich. – Bonn: Gebr. Mann, 2000. – S. 117–130.

Bīskaps Alberts un Rīgas Doms // Senā Rīga: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000. – 2. sēj. – 52.–64. lpp.

Rīgas Doma arhitektūra un būvplastika 13.gadsimtā // Latvijas māksla starptautisko sakaru kontekstā (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Silvija Grosa. – Rīga: Neputns, 2000. – 7.–22. lpp.

Die ursprünglichen Befestigungen von Riga // Echte Wehrhaftigkeit oder martialische Wirkung: Zur praktischen Funktion und zum Symbolcharakter von Wehrelementen profaner und sakralen Bauten im Deutschordensland Preußen und im Ostseeraum (= Kunsthistorische Arbeiten der Kulturstiftung der deutschen Vertriebenen. – Bd. 3) / Hg. von Gerhard Eimer und Ernst Gierlich. – Köln: Wissenschaft und Politik, 2000. – S. 37–53.

Die Rolle der Hanse in der Verbreitung der mittelalterlichen Plastik im baltischen Raum // Hansa Yesterday – Hansa Tomorrow: International Conference. Riga, June 8–13, 1998. [Collected papers]. – Rīga: Vārds, 2001. – P. 24–34.

Der Dom zu Riga. Ein Backsteinbau in Nordeuropa // Backsteinarchitektur in Mitteleuropa: Neue Forschungen – Protokollband des Greifswalder Kolloquiums (= Studien zur Backsteinarchitektur. – Bd. 3) / Hg. von Ernst Badstübner und Uwe Albrecht. – Berlin: Lukas-Verlag, 2001. – S. 65–77.

Tēlniecības darbnīcas Kurzemes un Zemgales hercogistē 17. gs. otrajā pusē – 18. gs. sākumā // Ventspils muzeja raksti. – Rīga, 2001. – 1. grām. – 186.–205. lpp.

Hochmittelalterliche Plastik im Ostseeraum und ihre Stilverbindungen: zur Frage nach der Rolle der Hanse in der Verbreitung der mittelalterlichen Plastik im Baltischen Raum // Die Stadt im europäischen Nordosten: Kulturbeziehungen von der Ausbreitung des Lübischen Rechts bis zur Aufklärung (= Veröffentlichungen der Aue Stiftung. – Bd. 12) / Hg. von Robert Schweitzer und Waltraud Bastman-Bühner unter Mitarbeit von Jörg Hackmann. – Helsinki und Lübeck, 2001. – S. 527–541.

Kur meklējami mākslas vēstures pirmsākumi Latvijā? // Latvijas mākslas un mākslas vēstures likteņgaitas (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Rūta Kaminska. – Rīga: Neputns, 2001. – 7.–15. lpp.

Artistic Relations between Lithuania and Kurzeme in the Realm of Decorative Sculpture. End of the 17th Century, Beginning of the 18th Century (= Acta Academiae Artium Vilnensis. – Vol. 21) // Lietuvos Didžiosios Kunigaikštystės barokas: formos, įtakos, kryptys. – Vilnius: Vilniaus dailės akademijos leidykla, 2001. – P. 237–244.

Die Illustrationen der lettischen Gesangbücher des 18. Jahrhunderts als emblematisches Phänomen // Polyvalenz und Multifunktionalität der Emblematik: Akten des 5. Internationalen Kongresses der Society for Emblem Studies (= Mikrokosmos: Beiträge zur Literaturwissenschaft und Bedeutungsforschung. – Bd. 65) / Hg. von Wolfgang Harms und Dietmar Peil, unter Mitarbeit von Michael Waltenberger. – Frankfurt a. M., etc.: Lang, 2002. – Teil I. – S. 173–185.

Smilšakmens Pietà no Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas. Izcelsme, ikonogrāfija un stils // Latvijas māksla tuvplānos / Sast. Kristiāna Ābele. – Rīga: Neputns, 2003. – 19.–27. lpp. (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei).

Die Sandstein-Pietà aus der Jakobi-Kirche in Riga // Studien zur Kunstgeschichte im Baltikum: Homburger Gespräche 1999–2001. Heft 18 / Hg. von Lars Olof Larsson. – Kiel: Martin-Carl-Adolf-Böckler-Stiftung, 2003. – S. 11–19.

Die Tätigkeit des Orgelbauers Heinrich Andreas Contius in Deutschland und Lettland // Studien zur Kunstgeschichte im Baltikum: Homburger Gespräche 1999–2001. Heft 18 / Hg. von Lars Olof Larsson. – Kiel: Martin-Carl-Adolf-Böckler-Stiftung, 2003. – S. 43–63.

"Jauna latviska dziesmugrāmata.." un tās ilustrāciju emblēmu izcelsme // Retumi. Veltījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas 50 darba gadiem: Rakstu krājums / Sast. Ināra Klekere. – Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2003. – 50.–72. lpp.

Daži papildinājumi Lestenes baznīcas ērģeļu prospekta vēsturei // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2004. – Nr. 2. – 60.–63. lpp.

Rīgas Sv. Jēkaba baznīca viduslaikos // Arhitektūra un māksla Rīgā: Idejas un objekti: Rakstu krājums / Sast. Jānis Zilgalvis. – Rīga: Neputns, 2004. – 9.–32. lpp. (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei).

Emblemātika un emblēmu fenomens Latvijas 17. un 18. gadsimta mākslā // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2004. – Nr. 3. – 5.–16. lpp.

No Baltijas arhitekta Vilhelma Bokslafa darba "Ieguldījums pieminekļu kopšanā" par Rīgas un Tērbatas baznīcām / Elitas Grosmanes tulkojums, priekšvārds un komentāri // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2004. – Nr. 3. – 47.–57. lpp.

Sakrālā arhitektūra 13. gadsimta Latvijā: ietekmes un izstrāvojumi // Kristietības ienākšana Līvzemē: Zinātniska konference, veltīta Krimuldas baznīcas astoņsimtgadei 2005. gada 9. jūlijā. – Rīga: Tapals, 2005. – 42.–45.lpp.

Building Ventspils Shipyard // Beyond Traditional Borders. Eight Centuries of Latvian-Dutch relations. – Riga: Zelta Grauds, 2006. – P. 57-60.

The Söffrens Family // Beyond Traditional Borders. Eight Centuries of Latvian-Dutch relations. – Riga: Zelta Grauds, 2006. – P. 240–242.

Emblematics and the Phenomenon of Emblems in the Art of Seventeenth- and Eighteenth-Century Latvia // The Emblem in Scandinavia and the Baltic (Glasgow Emblem Studies. – Vol. 11) / Ed. by Simeon MacKeown. – Glasgow: Glasgow Centre for Emblem Studies, 2006. – P. 53–74.

Einige Fragen zur frühen Baugeschichte des Domes zu Riga // Westfalen und das Baltikum 1200 bis 2000. – Herne: Emschertal-Museum, 2007. – S. 31–43.

Piemirsts fenomens Latvijas kultūras vēsturē: Kurzemes provinces muzejs // Pilsēta. Laikmets. Vide: Rakstu krājums / Sast. Rūta Kaminska. – Rīga: Neputns, 2007. – 95.–107. lpp. (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei)

Vilhelms Neimanis un viņa inspirācijas avoti muzeja izveides gaitā // Mākslas muzeju vieta kultūras procesos: Vēsture un perspektīvas. Starptautiskā zinātniskā konference Latvijas Nacionālā mākslas muzeja simtgades programmas ietvaros 2005. gada 14.–15. septembrī / Sast. Ginta Gerharde-Upeniece. – Rīga: LNMM, 2008. – 18.–25. lpp.

Rīgas Doms gadsimtu gaitā un paradigmas maiņas rekonstrukcijā // Sakrālā arhitektūra un māksla: Mantojums un interpretācijas. Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Kristīne Ogle. – Rīga: Neputns, 2008. – 9.–30. lpp.

Reformācijas kustības izraisītā krīze un māksla 16. gadsimta Latvijā // Krīze un māksla: 17. Borisa Vipera piemiņas lasījumi. Referātu krājums / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2009. – 7.–11. lpp.

Lielais Kristaps Rīgā // Rīgas Lielais Kristaps: Veltījums Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja 237. gadskārtai / Sast. Dace Strazdiņa. – Rīga: Rīgas vēstures un kuģniecības muzes, 2010. – 13.–34. lpp.

Jelgavas pilsētbūvnieciskā struktūra: pacēlumi un kritumi // Senā Jelgava / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Neputns, 2010. – 33.–71. lpp.

Johana Heinces un Tobiasa Heinca jautājums: izcelsme un darbība Latvijā 17. gadsimta pirmajā pusē // Senā Jelgava / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Neputns; LMA Mākslas vēstures institūts, 2010. – 149.–178. lpp.

Frühe Backsteingotik im ostbaltischen Raum: Aufkommen und Verbreitung des Backsteins  im 13. Jahrhundert im neu gegründeten Riga // Backsteinbaukunst: Zur Denkmalkultur des Ostseeraums. Bd. II. – Bonn: Deutsche Stiftung Denkmalschutz, 2011. – S. 56–63.

Rīgas Doma ziemeļu priekšhalles izpēte un rekonstrukcijas paradigmu meklējumi // Latvijas vizuālās mākslas Eiropas kontekstā: Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa sekcijas referāti / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2011. – 47.–55. lpp.

Развитие истории искусств в Латвии. Проблемы и решения = The Development of Art History in Latvia. Problems and Solutions // Meno istorija ir kritika. – Kaunas: Vytauto Didžiojo universiteto leidykla, 2011. – T. 7: Meno istorijos riboženkliai = Landmarks of Art History. – P. 137–143.

Kurzemes hercoga galma galdnieka Tobiasa Heinca lasāmpults: Mākslinieka pašapziņas atspoguļojums Latvijas mākslā // Personība mākslas procesos: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Kristiāna Ābele. – Rīga: Neputns; Rīga: Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2012. – 45.–54. lpp.

Architektonische und künstlerische Verbindungen zwischen Wisby und Riga im 13. Jahrhundert // The Image of the Baltic: a Festschrift for Nils Blomkvist / Ed. by Michael F. Scholz, Robert Bohn and Carina Johansson. – Visby: Gotland University Press, 2012. – 41.–51. lpp.

Atdzimušais Rīgas Doma ziemeļu priekšhalles viduslaiku gleznojums // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2012. – Nr. 15. – 5.–14. lpp.

Viduslaiku arhitektūras un mākslas izpēte Latvijā: Paveiktais un perspektīvas // Sasniegumi un neizzinātais Latvijas mākslas vēsturē: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta 10 gadu jubilejas konferences materiāli. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2012. – 4.–11. lpp. PDF: http://www.lma-mvi.lv/index.php/rakstu-krajumi/articles/sasniegumi-un-neizzinatais-latvijas-makslas-vesture.html.

Grosmane, Elita. Kļaviņš, Eduards. Pētījumi Latvijas vizuālās mākslas vēsturē // Latvieši un Latvija: Akadēmiskie raksti / Galv. red. Jānis Stradiņš. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013. – 4. sēj.: Latvijas kultūra, izglītība, zinātne. – 468.–492. lpp.

Kultūras mantojums un politiskā ideoloģija: Rīgas Māras baznīcas izdaiļošanas projekts. 20. gadsimta 30. gadi // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2014. – Nr. 17. – 36.–45. lpp.

Alltagsembleme in Lettland: Funktionen, Formen und Milieu // Emblemata im Ostseeraum = Emblematics around the Baltic: Ausgewählte Beiträge zur 10. Internationalen Tagung der Society for Emblem Studies in Kiel, 27. Juli bis 1. August 2014 (Mundus Symbolicus. – Bd. 3) / Hg. von Ingrid Höpel und Lars Olof Larsson. – Kiel: Ludwig, 2016. – S. 99–109.

Reformātu baznīca un tās arhitektūra Latvijā 18. gadsimtā // Lokālās vēstures pētniecības iespējas arhīvu dokumentos (= Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskie lasījumi. – 2. laid.) / Galv. red. Valda Pētersone. – Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures arhīvs. 2016. – 95.–117. lpp.

Ny bedömning av Runös okända konstskatter av Mson sid // Kusbon. – 2016. – Ärg. 73. – Nr. 4. – S. 3–7.

Referāti konferencēs Latvijā (Rīga, Jelgava, Kuldīga, Landze, Rundāle, Ventspils), Lietuvā (Kauņa, Viļņa), Igaunijā (Tallina), Vācijā (Ārensburga, Bādhomburga, Getingene, Greifsvalde, Ķīle, Līneburga, Marburga, Minhene, Minstere, Štrālzunde, Vismāra, Zankelmarka pie Flensburgas), Beļģijā (Lēvene), Polijā (Malborka, Poznaņa), Krievijā (Maskava), Ukrainā (Ļvova), Zviedrijā (Visbija).

Pētnieciskais darbs ārzemēs: Vīnes universitātes Mākslas vēstures institūtā (1989; LZA un Austrijas ZA zinātniskā apmaiņa, 1999), Ķelnes universitātes Mākslas vēstures institūtā (1996, Getty Foundation stipendija), Stokholmā (LZA un Zviedrijas Karaliskās Literatūras, vēstures un senlietu akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 1998, 2002, 2004), Viļņas Kultūras un mākslas institūtā (LZA un Lietuvas ZA zinātniskā apmaiņa, 2000), Varburga institūtā Londonā (LZA un Britu Akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 2003), Poznaņā un Varšavā (LZA un Polijas Zinātņu akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 2003), Marburgas Herdera institūtā (Herdera institūta stipendija, 2003; 2005), Lībeka (Gemeinnütziges Lübeck vieszinātniece, 2006), Amsterdamā un Hāgā (2007), Stokholmā un Lundā (LZA un Zviedrijas Karaliskās Literatūras, vēstures un senatnes akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 2008), Stokholmā un Linčēpingā (LZA un Zviedrijas Karaliskās Literatūras, vēstures un senatnes akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 2011).

Balvas: M. K. Ā. Beklera fonda medaļa “Mare Balticum” par ieguldījumu Baltijas mākslas vēstures pētniecībā (1997). / Kultūras mantojuma gada balva (2002). / Baltijas asamblejas balva zinātnē (2003). / Latvijas Mākslinieku savienības “Gada balva 2003” par ieguldījumu analītiskā mākslas vērtējumā. / Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (2017).

Valodu zināšanas: latviešu (dzimtā), krievu un vācu (brīvi), angļu (pamati).

Vadītās disertācijas LMA

Anna Ancāne. “Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gs. otrajā pusē” (2010).

Daina Lāce. “Rīgas pilsētas arhitekts un rātes būvmeistars Johans Daniels Felsko (1813–1902)” (2010).

Agnese Bergholde. “Rīgas Doma viduslaiku arhitektūra un būvplastika eiropeisko analoģiju kontekstā” (2011).

Baiba Vaska. “Ornamentētās metāla rotaslietas Latvijas teritorijā no romiešu dzelzs laikmeta līdz renesansei” (2012).

Vija Strupule. “Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros. 16. gadsimts – 18. gadsimta 3. ceturksnis” (2016).

 

Informācija atjaunota: 2017/9.