Jaunumi

2015. gada 12.-17. maijā Elita Grosmane Latvijas Mākslas akadēmijas Erasmus+ programmas ietvaros uzturējās Ziemeļvācijā, lai  in situ iepazītu viduslaiku arhitektūras un mākslas pieminekļus Rostokā, Šverīnē un Štrālzundē.

  

Foto: Elita Grosmane

2015. gada 6. martā Stella Pelše piedalās Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra rīkotajā starptautiskajā konferencē “Kreisuma ideja kultūrā. Parole – Asja”, nolasot referātu “Proletāriskās mākslas aprises starpkaru posma Latvijas kreisajā periodikā”.

  

Foto: Kristiāna Ābele

2015. gada 17. februārī Rīgas Doma Kapitula zālē notika Agneses Bergholdes grāmatas formātā izdotā doktora darba "Rīgas Doma viduslaiku arhitektūra un būvplastika eiropeisko analoģiju kontekstā" / Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta disertācijas IV prezentācija.

 

  

  

 

Foto: Elita Grosmane

2015. gada 19. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmija nosauca gada zinātniskos sasniegumus Latvijā. Starp tiem ievērību guvis pirmo reizi kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas publicētais  akadēmiskais Latvijas vispārējās mākslas vēstures izdevums. "Latvijas mākslas vēsture", IV sējums: "Neoromantiskā modernisma periods: 1890-1915", Rīga, 2014, 640 lpp. Sastādītājs un zinātniskais redaktors prof. Dr.habil.art. Eduards Kļaviņš, teksts: prof. Dr.habil.art. Eduards Kļaviņš, Dr.art. Kristiāna Ābele, asoc.prof. Dr.art. Silvija Grosa, prof. Valdis Villerušs. Izdevēji: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds. Izdošanu  atbalstīja: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs.
Latvijas mākslas zinātnieku devums  ir akadēmisks Latvijas vispārējās mākslas vēstures izdevums. Autori aplūko nacionālās mākslas un arhitektūras skolas veidošanos, līdzvērtīgu uzmanību veltot arī cittautu personību veikumam. Izdevumam ir zinātniska un enciklopēdiska vērtība, tas izmantojams kā izziņas avots mākslas vēstures jautājumos. Pateicoties izdevuma angļu versijai, lasītāji arī ārpus mūsu valsts robežām varēs atklāt Latvijas kultūras telpas internacionālo raksturu un tās ciešo saikni ar pasaules mākslu.

2015. gada 19. janvārī Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts un Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds ir nodevis sabiedrības vērtējumam žurnāla Mākslas Vēsture un Teorija kārtējo 17. numuru. Numura izdošanu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds. Galvenā redaktore: Elita Grosmane, māksliniece: Ieva Vīriņa, tulkotāja Stella Pelše, literārie redaktori: Māra Ņikitina, Andris Mellakauls, iespiests tipogrāfijā Livonia Print, ISSN 1691-0869.
Žurnāla ievietoti sekojoši raksti: Marta Ozola 15. gadsimta stundu grāmata LU Akadēmiskās bibliotēkas kolekcijā; Katrīna Teivāne-Korpa Roberts Johansons un mākslas fotogrāfija; Jānis Kalnačs Mākslas darbu likteņi Rīgas dzīvokļu „likumīgajā izlaupīšanā”. (1944.–1949); Elita Grosmane Kultūras mantojums un politiskā ideoloģija: Rīgas Māras baznīcas izdaiļošanas projekts. 20. gadsimta 30. gadi. Sniegts ieskats Kuldīgas muzeja vēsturē. Arhīva sadaļu pārstāv Paula Kampes raksta "Mauzoleji Rīgas, Jelgavas un Liepājas pilsētas kapsētās" komentēts tulkojums, bet noslēgumā lasāmas recenzijas un iepriekšējā gada hronika par LMA Mākslas vēstures institūta un LMA Mākslas zinātnes nodaļu un doktorantūru.

 

Iet atpakaļ