Diemžēl lapa "offcanvas-col1" neeksistē.

Diemžēl lapa "offcanvas-col2" neeksistē.

Diemžēl lapa "offcanvas-col3" neeksistē.

Diemžēl lapa "offcanvas-col4" neeksistē.

Have any Questions? +01 123 444 555
LV

EDUARDS KĻAVIŅŠ

Eduards Kļaviņš

Amats: direktors, vadošais pētnieks

Zinātniskais grāds: habilitētais mākslas zinātnes doktors (Dr. habil. art.)

Tālr.: mob. 26470778

E-pasts: eduards_klavins@tvnet.lv / eduards.klavins@lma.lv

Dzimis 1937. gada 23. septembrī Sanktpēterburgā.

 

MVI direktors kopš 2012. gada. / Daudzsējumu izdevuma “Latvijas mākslas vēsture” sastādītājs un zinātniskais redaktors. / Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. / Latvijas Zinātnes padomes apstiprināts eksperts mākslas zinātnē.

LMA darbinieks kopš 1962. gada: vecākais pasniedzējs (1962–1985), docents (1985–1993), profesors (1993–2016), emeritētais profesors (kopš 2016), Mākslas zinātnes nodaļas vadītājs (1996–2012), Senāta loceklis (kopš 1996), Promocijas padomes priekšsēdētājs (kopš 2002). Lekciju kursi: “Ievads mākslas zinātnē”, “Rietumu baroka un rokoko perioda māksla”, “Rietumu māksla 19. gadsimtā”, “Rietumu māksla 19. gs. beigās un 20. gs.”, “Mūsdienu mākslas teorijas jautājumi”, “20. gadsimta mākslas vēstures metodoloģiskie virzieni”.

Zinātniskās intereses: Latvijas un Rietumu māksla 19.–20. gadsimtā, mākslas filozofija, mākslas vēstures metodoloģija.

Izglītība un zinātniskie grādi: Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas I. Repina Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūts, Mākslas vēstures un teorijas fakultāte (1962), mākslas zinātņu kandidāta (tag. doktora) grāds par disertāciju “Latviešu portreta glezniecība 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā” (1977), habilitētā doktora grāds mākslas zinātnē (Dr. habil. art.) par pētījumu kopu “Latviešu portreta glezniecība mākslas laikmetu mijā. 1850–1940” (1994).

 

NOZĪMĪGĀKĀS PUBLIKĀCIJAS

Grāmatas un to daļas, sastādīti izdevumi un mācību līdzekļi

Latvijas mākslas vēsture. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2019. – 3. sēj.: 1780–1890 / Sast. un zin. red. Eduards Kļaviņš. – 1. grām.: Klasicisma un romantisma periods. 1780–1840. – 424 lpp.; t. sk. 10.–41. lpp. (Priekšvārds, Historiogrāfija, Vēsturiskais fons); 77.–135. lpp. (Tēlotāja māksla). – 2. grām.: Reālisma un historisma periods. 1840–1890. – 392 lpp.; t. sk. 12.–13. lpp. (Vēsturiskais fons); 83.–149. lpp. (Tēlotāja māksla); 360. lpp. (Pēcvārds).

Art History of Latvia. – Riga: Institute of Art History of the Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, 2019. – Vol. 3: 1780–1890 / Ed. by Eduards Kļaviņš. – Book 1: Period of Classicism and Romanticism. 1780–1840. – 424 pp., including p. 10–41 (Foreword, Historiography, Historical Background), 77–135 (Fine Art). – Book 2: Period of Realism and Historicism. 1840–1890. – 392 pp., including p. 12–13 (Historical Background), 83–149 (Fine Art), 360 (Afterword).

Latvijas mākslas vēsture. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2016. – 5. sēj.: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915–1940 / Sast. un zin. red. Eduards Kļaviņš. – 696 lpp.; t. sk. 12.–13. lpp. (Priekšvārds); 15.–29. lpp. (Historiogrāfija); 31.–117. lpp. (Mākslas dzīve); 181.–196., 289.–309., 332.–339. lpp. (Tēlniecība); 648. lpp. (Pēcvārds).

Art History of Latvia. – Riga: Institute of Art History of the Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, 2016. – Vol. 5: Period of Classical Modernism and Traditionalism. 1915–1940 / Ed. by Eduards Kļaviņš. – 696 pp., including p. 12–13 (Foreword), 15–29 (Historiography); 31–117 (Artistic Life), p. 181–196, 289–309, 332–339 (Sculpture), 648 (Afterword).

Latvijas mākslas vēsture. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2014. – 4. sēj.: Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915 / Sast. un zin. red. Eduards Kļaviņš. – 640 lpp.; t. sk. 10.–29. lpp. (Priekšvārds, Ievads); 175.–403. lpp. (Tēlotāja māksla); 594. lpp. (Pēcvārds).

Art History of Latvia. – Riga: Institute of Art History of the Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, 2014. – Vol. 4: Period of Neo-Romanticist Modernism. 1890–1915 / Ed. by Eduards Kļaviņš. – 640 pp., including pp. 10–29 (Foreword, Introduction), 175–403 (Fine Art), 594 (Afterword).

Vilhelms Purvītis. – Rīga: Neputns, 2014. – 111 lpp. (= Latvijas mākslas klasika). LV/EN.

Džo. Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla. – Rīga: Neputns, 2006. – 360 lpp. Kopsavilkums: EN.

Latviešu portreta glezniecība: 1850–1916. – Rīga: Zinātne, 1996. – 245 lpp.

Latviešu portreta glezniecība mākslas laikmetu mijā. 1850–1940: Kopsavilkums. – [Rīga]: Latvijas mākslas augstskolu asociācijas Promocijas un habilitācijas padome, 1994. – 52 lpp.

Impresionisms. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 1. sēj.).

Simbolisms. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 2. sēj.).

Postimpresionisms. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 3. sēj.).

Jūgendstils. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 4. sēj.).

Fovisms. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 5. sēj.).

Kubisms. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 15 lpp. (= Mazā mākslas enciklopēdija. Virzieni un stili. – 6. sēj.).

Baroka problemātika Rietumu mākslas vēsturē. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1989. – 61 lpp.

Latviešu tēlotājas mākslas sakari ar citām mākslas skolām XIX gs. otrajā pusē, XX gs. sākumā. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1988. – 129 lpp.

Latvijas XIX gs. beigu, XX gs. sākuma tēlotājas mākslas ikonogrāfija un stilistiskais raksturojums. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1983. – 137 lpp.

Rietumu 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma arhitektūras un mākslas vispārējās vēstures jautājumi. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1983. – 55 lpp.

Klasicisma un romantisma kopsakarības Rietumeiropas mākslas vēsturē. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1982. – 17 lpp.

XIX gadsimta Rietumu mākslas pētīšanas problēmas. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1982. – 20 lpp.

Portreta attīstība Rietumeiropā un portreta teorijas jautājumi. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1976. – 56 lpp.

 

Raksti (izlase)

Latvijas simbolisms Eiropas mākslas kontekstā // Nacionālais romantisms un Baltijas simbolisms = National Romanticism and Baltic Symbolism = Le romantisme national et le symbolisme balte (= Muzeja raksti. – 7. laid.) / Sast. Gundega Cēbere. – Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2019. – 100.–115. lpp.

Art History of Latvia: Some Editorial Comments on a Project in Progress after Publishing Volume V Period of Classical Modernism and Traditionalism. 1915–1940 // Kunstiteaduslikke Uurimusi. – 2018. – Vol. 27. – No. 1/3. – P. 288–292.

Gandrīz pusgadsimts Latvijas portreta mākslā. 1900–1945 // Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme / Sast. Ginta Gerharde-Upeniece. – Rīga: Neputns, 2018. – 441.–487. lpp.

Põhjamaisest romantismist kirjeldava realismini. Jūlijs Federsi maastikumaalid Düsseldorfi koolkonna kontekstis = Von der nordischen Romantik bis zum deskriptivem Realismus. Landschaftsmalerei von Julius Fedders im Kontext der Düsseldorfer Schule // Eesti Kunstimuuseumi Toimetised = Schriften des Estnischen Kunstmuseums. – 2017. – Vol. 7 (12). – S. 319–338. EE/DE.

Latvijas 19. gadsimta portreta attīstības virzieni un posmi. Vispārīgs skatījums = Entwicklungsrichtungen und -etappen der Porträtkunst im 19. Jahrhundert in Lettland. Allgemeine Betrachtung // Portrets Latvijā. 19. gadsimts = Das Porträt in Lettland. 19. Jahrhundert / Sast. Dainis Bruģis un Inta Pujāte. – Rīga: Neputns, 2014. – 17.–77. lpp. LV/DE.

Grosmane, Elita. Kļaviņš, Eduards. Pētījumi Latvijas vizuālās mākslas vēsturē // Latvieši un Latvija. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013. – 4. sēj.: Latvijas kultūra, izglītība, zinātne / Atb. red. Viktors Hausmanis un Maija Kūle. – 468.–492. lpp.

Jūlijs Feders – ziemeļu romantiķis // Jūlijs Feders. – Rīga: Neputns, 2013. – 173.–187. lpp.

Die Porträtmalerei Lettlands zur Zeit des Jugendstils // Jugendstil im Baltikum: Zwölf Beiträge zum 20. Baltischen Seminar 2008 (= Baltische Seminare. – Bd. 18) / Hg. von Alexander von Knorre. – Lüneburg: Carl-Schirren-Gesellschaft e. V., 2012. – S. 55–77.

Patriotic Rhetoric and the Grim Realities of the First World War in Latvian Art: The Case of Jāzeps Grosvalds // Art and Artistic Life during the Two World Wars (= Dailės istorijos studijos = Art History Studies. – Vol. 5) / Ed. by Laima Laučkaitė and Giedrė Jankevičiūtė. – Vilnius: Lithuanian Culture Research Institute, 2012. – P. 161–175.

Personīgās patiesības par Rīgas mūriem Egona Spura fotomākslā = Personal Truths about the Walls of Riga in the Photographic Art of Egons Spuris // Egons Spuris / Sast. Andrejs Grants. – Rīga: Neputns, 2012. – B. lpp. (15 lpp.). LV/EN.

Tēla individualizācijas un formālās struktūras attiecības portretā. Latvijas mākslas vēstures piemēri // Personība mākslas procesos: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Kristiāna Ābele. – Rīga: Neputns; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2012. – 73.–84. lpp. Kopsavilkums: EN.

“Jaunā romantiķa” tēla modifikācijas Latvijas 19. gadsimta pirmās puses glezniecībā // Latvijas vizuālās mākslas Eiropas kontekstā: Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa sekcijas referāti. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2011. – 26.–34. lpp.

Kolekcijas gleznas Eiropas mākslas vēstures kontekstā = The collection’s paintings in the context of European art history // Domeniko de Robiāni. – Rīga: Mantojums, 2011. – 69.–106. lpp. LV/EN.

История искусства в Латвии с точки зрения методологии // Meno istorija ir kritika. – Kaunas: Vytauto Didžiojo universiteto leidykla, 2011. – T. 7: Meno istorijos riboženkliai = Landmarks of Art History. – P. 188–195.

Between Engaged Public Monuments and Intimate Formalism. Latvian Neo-Realism in the 1920s and 1930s // Reinterpreting the Past. Traditionalist Artistic Trends in Central and Eastern Europe of the 1920s and 1930s / Ed. by Irena Kossowska. – Warsaw: Institute of Art of the Polish Academy of Sciences, 2010. – P. 267–278.

Ekspresionisma jautājums Latvijas mākslas vēsturē // Muzeja raksti 2 / Sast. Dace Lamberga. – Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2010. – 14.–18. lpp.

Socreālisma mutācijas: Socmodernisms un socpostmodernisms Latvijā = Mutations of Socialist Realism in Latvia: Socialist Modernism and Socialist Post-Modernism // Muzeja raksti / Sast. Elita Ansone. – Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2009. – 102.–113. lpp. LV/EN.

Baltische Künstler an der Münchner Kunstakademie // 200 Jahre Akademie der bildenden Künste Műnchen. – München: Hirmer, 2008. – S. 287–289.

Ekspresionisms 20. gadsimta tēlotājā mākslā = Der Expressionismus in den bildenden Künsten des 20. Jahrhunderts // Ekspresionisma grafika. Dortmundes muzeja Am Ostwall kolekcija. Izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 30.04.2008.–15.06.2008. – Rīga: Neputns, 2008. – 7.–24. lpp. LV/DE.

Izlūkgājieni Latvijas batālās mākslas vēsturē // Studija. – 2008. – Nr. 58. – 67.–71. lpp.

Kas palicis pāri no eksplodējušās granātas? // Dada. – Rīga: Rīgas Kultūras aģentūra, 2008. – 9.–11. lpp.

Latvijas mākslas vēsture internetā. Sasniegtais un jautājumi // Latvijas mākslas vēsture 21. gs.: Pieredze, novitātes, eksperimenti. Letonika. Otrais kongress / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija; Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2008. – 165.–173. lpp.

Portreta atlantīda Rundāles pilī = Portrait Atlantis at Rundāle Palace // Studija. – 2008. – Nr. 61. – P. 8–11 (LV), 92–94 (EN).

Radoša ietekme vai atdarinājums? // Dizaina Studija. – 2008. – Nr. 12. – 27.–29. lpp.

Virziena noturība: Reālisms, kas zūd, nezūd un rodas // Studija. – 2007. – Nr. 53. – 71.–73. lpp.

The Ambivalence of Ethnography in the Context of Latvian Modernism // Local Strategies, International Ambitions. Modern Art and Central Europe, 1918–1968. Papers from the International Conference, Prague, 11–14 June, 2003 / Ed. by Vojtĕch Lahoda. – Praha: Artefactum, 2006. – P. 59–64.

Anrī Matiss un latviešu māksla // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2006. – Nr. 6/7. – 33.–43. lpp. Kopsavilkums: EN.

Neoekspresionisms un mūsdienu arhitektūras alternatīva // Latvijas Architektūra. – 2006. – Nr. 5. – 10.–14. lpp.

Bruno Vasiļevska ideālā realitāte = The Ideal Reality of Bruno Vasiļevskis // Bruno Vasiļevskis. – Rīga: Neputns, 2005. – P. 7–16 (LV), 17–23 (EN).

Tipoloģiskās interpretācijas iespējas un robežas mākslas vēsturē // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2005. – Nr. 4. – 21.–25. lpp. Kopsavilkums: EN.

Mākslas darbs kā mākslas vēstures dotums // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2004. – Nr. 3. – 40.–46. lpp. Kopsavilkums: EN.

Die Einflüsse deutscher Kunst in der lettischen Kunst um 1900 // Studien zur Kunstgeschichte im Baltikum: Homburger Gespräche. Heft 18 / Hg. von Lars Olof Larsson. – Kiel: Martin-Carl-Adolf-Böckler-Stiftung, 2003. – S. 111–128.

Die Malerei des Barock als eine Quelle der Inspiration. Zur Frage der Entstehung des lettischen Modernismus um 1915 // Studien zur Kunstgeschichte im Baltikum: Homburger Gespräche. Heft 18 / Hg. von Lars Olof Larsson. – Kiel: Martin-Carl-Adolf-Böckler-Stiftung, 2003. – S. 129–145.

Eiropietis Džo Rīgā un ārpus tās: Modernists un nacionālās tēmas mākslinieks Jāzeps Grosvalds (1891–1920) // Studija. – 2001. – Nr. 18. – 96.–100. lpp.

Jāzeps Grosvalds Latvijas mākslas vēsturē un mākslas kritikā // Latvijas mākslas un mākslas vēstures likteņgaitas (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Rūta Kaminska. – Rīga: Neputns, 2001. – 130.–140. lpp. Kopsavilkums: EN.

Mūsdienu vizuālās mākslas interpretācijas robežas // Mākslas darbs un komentārs. Estētikas burtnīcas Nr. 2 / Sast. Ieva Kolmane. – Rīga: Latvijas Estētikas asociācija, 2001. – 15.–19. lpp.

Džeimss Vistlers un “Glāzgovas zēni“ latviešu mākslā // Latvijas māksla starptautisko sakaru kontekstā (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Silvija Grosa. – Rīga: Neputns, 2000. – 63.–69. lpp. Kopsavilkums: EN.

Harmonious Formalism as an Unconceived Element of National Identity: Latvian Visual Arts in the 1920’s and 1930’s // Modernity and Identity / Ed. by Jolita Mulevičiūtė. – Vilnius: Vilniaus dailės akademijos leidykla, 2000. – P. 107–121.

Totalitārās un posttotalitārās sabiedrības māksla kā mākslas vēstures problēma // Doma / Galv. red. Zigurds Konstants, sast. Ilze Konstante. – Rīga: Doma, 2000. – 6. laid. – 39.–46. lpp.

Vilhelma Purvīša ainava eiropeisko tradīciju kontekstā = The Landscapes of Vilhelms Purvītis in the Context of European Traditions // Vilhelms Purvītis. 1872–1945. – Rīga: Neputns; Jumava, 2000. – 174.–201. lpp. LV/EN.

Art Deco vēstures mācība // Latvijas Arhitektūra. – 1999. – Nr. 1. – 4.–6. lpp.

Art History in Totalitarian Societies and Its Alternative Models in Posttotalitarian Age // Studija. – 1999. – Nr. 6. – 100.–101. lpp.

Bruno Vasiļevskis’ Realität im Gemälde // Nach-Bild: [Ausstellungskatalog] / Kunsthalle Basel. – Basel: Schwabe & Co, 1999. – S. 101–108.

Die Kunst in Riga um 1900. Ein Überblick // Architektur und bildende Kunst im Baltikum um 1900 (= Kunst im Ostseeraum: Greifswalder Kunsthistorische Studien. – Bd. 3) / Hg. von Elita Grosmane, Brigitte Hartel, Juta Keevallik, Bernfried Lichtnau. – Frankfurt am Main etc: Peter Lang, 1999. – S. 5–20.

Imanta Lancmaņa konceptuālais romantisms // Studija. – 1999. – Nr. 7. – 74.–77. lpp.

Jūgendstila ikonogrāfija un Latvijas tēlotāja māksla = Art Nouveau Iconography and Latvian Visual Arts at the Turn of the 20th Century // Jūgendstils. Laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.–20. gs. mijā = Art Nouveau. Time and Space: Baltic Sea Countries at the Turn of the 20th Century / Ed. by Silvija Grosa. – Rīga: Jumava, 1999. – P. 121–139 (LV), 247–249 (EN).

Krāšņais avangards gadsimta beigu Venēcijas biennālē // Studija. – 1999. – Nr. 8. – 46.–57. lpp.

Stāsts par Intu Ruku un viņas fotoportretu stāsti = The Story of Inta Ruka and Her Photoportrait Stories // Stāsti, stāstītāji: Latvijas Republika. Venēcijas biennāle. 48. Starptautiskā mūsdienu mākslas biennāle = Stories, Storytellers: Republic of Latvia. La Biennale di Venezia. 48th Exhibition of Contemporary Art / Ed. by Helēna Demakova. – Rīga: Sorosa Mūsdienu mākslas centrs – Rīga, 1999. – P. 13–24. LV/EN.

Jāņa Siliņa “Latvijas māksla” // Doma. – Rīga: Doma, 1998. – 3. laid. / Sast. Zigurds Konstants. – 81.–93. lpp.

Neoromantisma pazīmes Latvijas 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma tēlotājā mākslā // Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: AGB, 1998. – 116.–123. lpp.

Vai vajadzīgs mākslītis? // Studija. – 1998. – Nr. 2. – 64.–65. lpp.

Boris Vipper // The Dictionary of Art / Ed. by Jane Turner. – London: Macmillan; New York: Grove, 1996. – Vol. 32. – P. 600.

Lack and Freedom of Personal Time. Latvian Art before 1945 // Personal Time. Art of Estonia, Latvia and Lithuania. 1945–1996. – Warsaw: The Zachęta Gallery of Contemporary Art, 1996. – Vol.: Latvia. – P. 22–27.

Das Künstlerpaar Borchert und die erste Generetion der Gemeinschaft “Rūķis” // Malerei, Graphik, Photographie von 1900 bis 1920 (= Kunst im Ostseeraum. Greifswalder Kunsthistorischen Studien. – Bd. 1) / Hg. von Brigitte Hartel und Bernfried Lichtnau. – Frankfurt am Main etc.: Peter Lang, 1995. – S. 78–86.

Ornamenta jēdziens un plastiskās mākslas // Ornaments Latvijā: Materiāli mākslas vēsturei / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Zinātne, 1994. – 7.–12. lpp.

Superreālisms // Doma. – Rīga: Latvijas Mākslas muzeju apvienība, 1991. – 1. laid. / Sast. Zigurds Konstants. – 133.–143. lpp.

Atskatoties uz 19. gs. klasiķi: [Jūlijs Feders] // Māksla. – 1988. – Nr. 6. – 4.–10. lpp.

Endijs Vorhols // Avots. – 1988. – Nr. 2. – 36.–42. lpp.

Meklējamais gleznotājs: [Oto Bērtiņš] // Māksla. – 1988. – Nr. 5. – 14.–15. lpp.

Pēdējie gadu desmiti Rietumu mākslā. Kādi tie bija? // Avots. – 1988. – Nr. 5. – 40.–45. lpp.

Рижская постройка Анри ван де Вельде // Памятники культуры. Новые открытия. 1985. – Москва: Наука, 1987. – С. 499–512.

Jāņa Valtera uzskati par glezniecību gadsimtu mijā // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – 1983. – Nr. 4. – 40.–49. lpp.

Par latviešu portreta gleznotājiem 17. un 18. gadsimtā // Latviešu tēlotāja māksla / Sast. Skaidrīte Cielava un Miķelis Ivanovs. – Rīga: Liesma, 1975. – 146.–153. lpp.

Latviešu portreta glezniecība XIX gs. otrajā pusē un XX gs sākumā // Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – 1972. – Nr. 10. – 131.–144. lpp.

No Jaņa Rozentāla portretu vēstures // Latviešu tēlotāja māksla / Sast. Rasma Lāce un Miķelis Ivanovs. – Rīga: Liesma, 1968. – 224.–233. lpp.

 

Referāti konferencēs un publiskas lekcijas: Latvijā (Rīga, Daugavpils), Francijā (Parīze), Krievijā (Sanktpēterburga), Lietuvā (Viļņa, Kauņa), Polijā (Varšava, Krakova), Vācijā (Bādhomburga, Līneburga) un Zviedrijā (Stokholma).

 

Pētnieciskais darbs ārzemēs: Londonā (Varburga institūtā, LZA un Britu Akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 2003), Edinburgā, Glāzgovā un Sentendrūsā (Edinburgas Karaliskās biedrības un Kaledonijas Zinātnes fonda stipendija, 1997), Kārlstadē (Vermlandes muzejā, Zviedru institūta stipendija, 1991), Maskavā (Maskavas Universitātes Mākslas vēstures fakultātē, 1983), Sanktpēterburgā (Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, 1976).

 

Balvas: LZA Lielā medaļa (2020), Latvijas Zinātņu akadēmijas diploms “Latvijas zinātnes nozīmīgākais sasniegums 2019. gadā” – par “Latvijas mākslas vēstures” 3. sējumu, “Latvijas zinātnes nozīmīgākais sasniegums 2016. gadā” – par “Latvijas mākslas vēstures” 5. sējumu un “Latvijas zinātnes nozīmīgākais sasniegums 2014. gadā” – par “Latvijas mākslas vēstures” 4. sējumu (visi kopā ar pārējiem autoriem), konkursa “Kultūras mantojuma gada balva 2015” atzinība nominācijā “Kultūras mantojuma izpēte” – par “Latvijas mākslas vēstures” 4. sējumu, laikraksta “Diena” 2006. gada galvenā balva kultūrā, LR Ministru kabineta balva (2006), žurnāla “Latvijas Architektūra” gada balva par labāko analītisko rakstu (2006), Triju Zvaigžņu ordenis (2002), žurnāla “Studija” gada balva (1999), Latvijas Mākslinieku savienības un Kultūrkapitāla fonda prēmija par 1999. gada ieguldījumu mākslas zinātnē, LR Kultūras ministrijas prēmija (1997).

 

Valodu zināšanas: latviešu (dzimtā), krievu (perfekti), angļu (ļoti labi), vācu un franču (pasīvi).

 

Vadītās disertācijas Latvijas Mākslas akadēmijā

Edīte Parute. “Rīdzinieku modes tērpa evolūcija (13.–18. gs.) Eiropas modes tērpa vēstures kontekstā” (2021).

Aija Brasliņa. “Starptautiskie sakari Latvijas klasiskā modernisma pacēluma un jaunreālisma veidošanās posmā” (2016).

Katrīna Teivāne-Korpa. “Fotomākslas attīstība Latvijā un Roberta Johansona (1877–1959) radošā darbība” (2016).

Elita Ansone. “Sekularizēta individuāla garīguma formu meklējumi latviešu mākslā (20. gs. 60. gadi – 2012)” (2015).

Nataļja Jevsejeva. “Aleksandras Beļcovas (1892–1981) daiļrade” (2013).

Kristiāna Ābele. “Johans Valters. 1869–1932” (2011).

Ginta Gerharde-Upeniece. “Tēlotājas mākslas dzīve un Latvijas valsts (1918–1940)” (2011).

Silvija Grosa. “Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā” (2009).

Stella Pelše. “Latviešu mākslas teorijas vēsture: mākslas definīcijas valdošo laikmeta ideju kontekstā (1900–1940)” (2004).

Jānis Kalnačs. “Mākslas dzīve nacistu okupētajā Latvijā. 1941–1945” (2002).

 

Informācija atjaunota: 2022/01

© LMA Mākslas vēstures institūts 2022.
Privātuma iestatījumi

Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes, kas palīdz uzlabot tās darbību un ievāc informāciju par apmeklējumu. Detalizētāka informācija pieejama mūsu privātuma politikā.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm šeit:

You are using an outdated browser. The website may not be displayed correctly. Close