Diemžēl lapa "offcanvas-col1" neeksistē.

Diemžēl lapa "offcanvas-col2" neeksistē.

Diemžēl lapa "offcanvas-col3" neeksistē.

Diemžēl lapa "offcanvas-col4" neeksistē.

Have any Questions? +01 123 444 555
LV

Par LMA Mākslas vēstures institūtu

LMA Mākslas vēstures institūta (MVI) pastāvēšanu pamato fundamentālu pētījumu nepieciešamība par Latvijas un ar Latviju saistītu reģionu vizuālo mākslu un arhitektūru. Tas izveidots 2002. gadā, kad LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Mākslas zinātnes daļas mākslas vēsturnieki pievienojās Latvijas Mākslas akadēmijai, kas īsteno studiju programmu mākslas vēstures un teorijas apakšnozarē. No 2002. līdz 2012. gadam institūta direktore bija Dr. Elita Grosmane, kopš 2012. gada to vada Dr. habil. Eduards Kļaviņš.

MVI pētnieki apzina, interpretē un popularizē Latvijas senāko un jaunāko periodu vizuālās mākslas parādības, izmantojot tradicionālās publikāciju formas (raksti krājumos un žurnālos, monogrāfijas, disertācijas, kultūras ceļveži, referāti zinātniskās konferencēs, publiskas lekcijas, izstādes) un jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas (interneta vide, elektroniskie resursi). Darba rezultāti noder gan LMA studiju programmu īstenošanā, gan sadarbībā ar citiem pētniecības un izglītības centriem, kultūras mantojuma krātuvēm un tā aizsardzības iestādēm Latvijā un ārzemēs.

Aktuālie darba virzieni un formas

LMA Mākslas vēstures institūtā  notiek mūsdienu prasībām atbilstoša vispārēja Latvijas senāko un jaunāko periodu mākslas vēstures parādību pētniecība un interpretācija, radot zinātniski pamatotas atziņas, kas sekmē nacionālo kultūras vērtību apzināšanu un saglabāšanu, kā arī ļauj noteikt Latvijas mākslas specifiku Eiropas kontekstā. 2013. gadā MVI Eduarda Kļaviņa zinātniskajā redakcijā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu uzsāka septiņu sējumu izdevuma “Latvijas mākslas vēsture” sagatavošanu publicēšanai latviešu un angļu valodā. Līdz šim izdotie sējumi aptver laiku no 1780. līdz 1890. gadam (III sēj., 1.–2. grām., 2019), no 1890. līdz 1915. gadam (IV sēj., 2014) un no 1915. līdz 1940. gadam (V sēj., 2016).

Kopš 2003. gada MVI izdod zinātnisko žurnālu “Mākslas Vēsture un Teorija” (galvenā redaktore Elita Grosmane, ISSN 1691-0869), kas 2021. gadā sagaidīja 25. laidienu. Žurnāla mērķis ir iepazīstināt nozares speciālistus un citus interesentus Latvijas un ārzemju kultūras sabiedrībā ar jauniem un nozīmīgiem pētījumiem par Latvijas un – plašākā skatījumā – Baltijas jūras reģiona mākslu un arhitektūru, kā arī veicināt pētniecības teorētisko un metodoloģisko attīstību. Žurnāla raksti ir starptautiski pieejami tiešsaistes bibliotēkā Central and Eastern European Online Library (CEEOL) un pilnteksta datu bāzē EBSCO Art Source (kopš 2012. gada). Izdevums ir iekļauts arī datu bāzēs The Central European Journal of Social Sciences and Humanities (CEJSH) un Kunstbibliotheken-Fachverbund Florenz-München-Rom (Kubikat). Kopš 2018. gada tā pētnieciskos pamatrakstus indeksē SCOPUS.

2007. gadā MVI uzsāka monogrāfiju sēriju “Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta disertācijas”, kurā iznākuši seši darbi – par Latvijas mākslas teorijas vēsturi (Stella Pelše, 2007), jezuītu ieguldījumu Latvijas mākslā un arhitektūrā (Kristīne Ogle, 2008), Rīgas pilsētas arhitektu Johanu Danielu Felsko 19. gadsimtā (Daina Lāce, 2012), Rīgas Doma viduslaiku būvvēsturi un būvplastiku (Agnese Bergholde, 2015), Rīgas arhitektūru un pilsētbūvniecību 17. gadsimta otrajā pusē (Anna Ancāne, 2016) un etnogrāfisko pūra mēbeļu otējumiem (Inese Sirica, 2020). Sagatavošanā ir izdevums par dekoratīvo glezniecību Rīgas interjeros 16.–18. gadsimtā (Vija Strupule).

MVI rīko nacionālas un starptautiskas zinātniskas konferences un apkopo to materiālus rakstu krājumos. Daļa no tiem publicēti sadarbībā ar izdevniecību “Neputns” veidotajā sērijā “Materiāli Latvijas mākslas vēsturei” (8 sēj., 2000–2012). Sagatavošanā ir starptautiskās konferences The Migration of Artists and Architects in Central and Northern Europe. 1560–1900 (2019) krājums Annas Ancānes sastādījumā.

MVI atbalsta kultūrizglītību un zinātnisko tūrismu, izstrādājot elektroniskus un tipogrāfiski iespiestus ceļvežus, sadarbojoties ar Latvijas un ārvalstu muzejiem izstāžu veidošanā, kā arī iesaistoties starptautiskos kultūras mantojuma pētniecības un popularizēšanas projektos  – “Viduslaiku arhitektūra Livonijā”( https://www.maliv.eu/lv/startseite-latviesu-valoda/ , 2020–2022) u. c.

Līdzās kopīgajiem uzdevumiem liela nozīme ir darbinieku individuālajiem pētnieciskajiem projektiem, kuros top disertācijas, monogrāfijas un citi zinātniski darbi.

Uzkrājot pētniecībai nepieciešamos vizuālos materiālus un publikācijas, pastāvīgi tiek papildināta MVI digitālā attēlu kolekcija un bibliotēka.

© LMA Mākslas vēstures institūts 2022.
Privātuma iestatījumi

Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes, kas palīdz uzlabot tās darbību un ievāc informāciju par apmeklējumu. Detalizētāka informācija pieejama mūsu privātuma politikā.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm šeit:

You are using an outdated browser. The website may not be displayed correctly. Close