Johans Valters

Kristiāna Ābele

Rīga: Neputns, 2009. 400 lpp., 417 att.
Kopsavilkums vācu valodā 
ISBN 978-9984-807-53-9 

Gleznotājs Johans Valters (Johann Walter, 1869-1932), kuru vairākas paaudzes dzimtenē dēvējušas par Jāni, uz 20. gs. sliekšņa līdzās saviem Pēterburgas Ķeizariskās mākslas akadēmijas studiju biedriem Vilhelmam Purvītim un Janim Rozentālam veicināja spēcīgu modernas gleznieciskās kultūras uzplaukumu Latvijā, bet 1906. gadā no dzimtās Jelgavas pārcēlās uz Vāciju, kur strādāja Drēzdenē (1906-1916) un Berlīnē (1916/1917-1932) ar dubultuzvārdu Valters-Kūravs (Walter-Kurau). Uz mainīgā pilsētu, valstu, laikmetu un stilistisko ietekmju fona viņa personība un jaunrade attīstījās pastāvīgā glezniecības, mūzikas, mākslas teorijas un pedagoģijas mijiedarbībā. Valters ilgi dēvēts par "visnoslēpumaināko no latviešu mākslas virsotnēm", taču kopš 20. gs. 90. gadu beigām notikuši daudzi atklājumi, kas ļauj aizpildīt agrākās zināšanu plaisas, lai rekonstruētu gleznotāja veikumu un starptautisko dzīvesstāstu. Monogrāfija novērtēta ar "Dienas" gada balvu kultūrā 2009. Grāmatu var iegādāties Latvijas grāmatnīcās, izdevniecībā "Neputns" (Tērbatas iela 49/51-8, LV-1050 Rīga, t. 67222647) un tās interneta veikalā (www.neputns.lv/shop.php).