Latvijas māksla un arhitektūra. Grāmatu rādītājs 18. gs. - 2000.
Sastādītājas: Elita Grosmane (projekta vadītāja), Stella Pelše, Aivija Everte u.c.
Māksliniece: Ieva Vīriņa
Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts, 2003. 333 lpp.
Redkolēģija: Elita Grosmane, Marts Kalms (Mart Kalm, Igaunijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Tallina / Institute of Art History, Estonian Academy of Art, Tallinn), Rūta Kaminska, Eduards Kļaviņš, Ingrīda Korsakaite (Ingrida Korsakaitė, Lietuva), Vojtehs Lahoda (Vojtěch Lahoda, Čehijas Republikas Zinātņu akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Prāga / Institute for Art History, Academy of Sciences of the Czech Republic, Prague), Larss Olofs Laršons (Lars Olof Larsson, Ķīles universitātes Mākslas vēstures institūts / Institute of Art History, University of Kiel), Malgožata Omilanovska (Małgorzata Omilanowska, Polijas Zinātņu akadēmijas Mākslas institūts, Varšava / Art Institute of the Polish Academy of Sciences, Warszawa), Jānis Zilgalvis
Šī grāmatu rādītāja galvenais mērķis ir uzrunāt jebkuru lasītāju un zināt gribētāju, lai pēc iespējas novērstu informācijas vakuumu. Zīmīgi, ka par visu to, kas veikts, pētot un apcerot Latvijas mākslu, pats informācijas nesējs absolūti eksaktā veidā kļuvis par katra laikmeta raksturotāju. Dažkārt, tikai pārskatot izdoto grāmatu nosaukumus, atklājas tās politiskās un sociālās pārmaiņas, kuras pakļāvušas vai kurām gribējuši pakļauties pētījumu, grāmatu ievadu vai vēl citu sacerējumu autori.
Rādītāja pamatu veido speciālā nozaru literatūra – vispārējās mākslas, arhitektūras, estētikas vēstures, monogrāfijas, rakstu un materiālu krājumi, tēzes, ceļveži un katalogi ar zinātniski izstrādātu materiāla sistematizāciju, katalogi, kas veidoti kā rakstu krājumi, un pēdējos gados visai izplatītie t. s. mākslinieku jeb darbu katalogi, reprodukciju albumi. Īpaša uzmanība ir pievērsta attiecīgajam periodam fundamentāli jaunas, kā arī senas un mazpazīstamas informācijas aktualizēšanai. Šajā izdevumā nebūs atrodami, piemēram, specifiski tūrisma ceļveži, sīki informatīvi izdevumi, reprodukciju mapes, pilnīgs izstāžu katalogu klāsts. Tomēr vienlaikus tas nebūtu jāuzskata tikai par akadēmiskās mākslas vēstures literatūras rādītāju. Daļa iekļauto izdevumu var tikt raksturoti kā populārzinātniski, tomēr to vērtība plašākas mērķauditorijas – ne tikai mākslas un arhitektūras pētnieku, bet arī studentu, skolotāju u.c. – interešu kontekstā ir neapšaubāma.