Diemžēl lapa "offcanvas-col1" neeksistē.

Diemžēl lapa "offcanvas-col2" neeksistē.

Diemžēl lapa "offcanvas-col3" neeksistē.

Diemžēl lapa "offcanvas-col4" neeksistē.

Have any Questions? +01 123 444 555
LV

KARĪNA HORSTA (dzim. JĒKABSONE)

Karīna Horsta

Amats: pētniece

Zinātniskais grāds: mākslas zinātnes maģistre (Mg. art.)

Tālr.: mob. 26596545

E-pasts: karina.horsta@gmail.com / karina.horsta@lma.lv

Dzimusi 1991. gada 4. janvārī Ogrē.

 

MVI darbiniece kopš 2016. gada. / Žurnāla “Mākslas Vēsture un Teorija” literārā redaktore (kopš 2017). / MVI mājaslapas redaktore.

Zinātniskās intereses: 20. gadsimta arhitektūra Latvijā.

Citas darba jomas: mākslas vēstures tekstu rediģēšana.

Izglītība: Ogres ģimnāzija (1998–2010), Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļa (bakalaura darbs “Arhitekta Edgara Šēnberga daiļrade”, 2014; maģistra darbs “Sanatoriju arhitektūra Latvijā: 1918–1940”, 2016).

Kopš 2016 – studijas Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā. Disertācijas tēma: “Arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958)”, zin. vad. Eduards Kļaviņš.

 

NOZĪMĪGĀKĀS PUBLIKĀCIJAS

Grāmata

Sanatoriju arhitektūra Latvijā: 1918–1940. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2018. – 256 lpp. Kopsavilkums: EN.

 

Raksti

Liepājas latviešu biedrības nams: Ernesta Štālberga priekšlikumi arhitektūras konkursos 1913. un 1934. gadā // Acta Academiae Artium: Latvijas Mākslas akadēmijas Doktora studiju programmas zinātnisko rakstu krājums. – III sēj. / Sast. Agnija Lesničenoka. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2020. – 90.–100. lpp. Kopsavilkums: EN.

Starp tipizāciju un individuālismu. Ernesta Štālberga projektētā Rīgas pilsētas blokmāja Lomonosova ielā 12 // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2020. – Nr. 24. – 43.–62. lpp. Kopsavilkums: EN.

Vidusjūras reģiona arhitektūra kā modernistu inspirācijas avots: Itālijas pilsētvides materiāli arhitekta Ernesta Štālberga fondā Latvijas Valsts arhīvā // Latvijas Valsts vēstures arhīva starptautiskie zinātniskie lasījumi. – VI sēj.: Dokumentārā mantojuma bagātības Latvijas arhīvos / Galv. red. Valda Pētersone. – Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, 2020. – 131.–148. lpp. Kopsavilkums: EN.

Palace of Health: The Influence of the Manorial Architecture on Modernist Sanatoriums in Latvia // Modernism for the Future: An International Conference Proceedings / Ed. by Vaidas Petrulis. – Kaunas: Kaunas 2022, 2019. – P. 42–51. PDF.

Arhitekts un politika. Ernesta Štālberga dzīve un darbs // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2019. – Nr. 22. – 23.–39. lpp. Kopsavilkums: EN.

LU mācībspēka, arhitekta Ernesta Štālberga (1883–1958) projektētās sanatoriju ēkas // Latvijas Universitātes Raksti. – 2017. – 815. sēj.: Zinātņu vēsture un muzejniecība. – 106.–116. lpp. Kopsavilkums: EN. PDF.

Veselības pils: Tērvetes sanatorijas būvvēsture, arhitektūra un dizains // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2017. – Nr. 20. – 70.–81. lpp. Kopsavilkums: EN.

Gaismas nesējs (par arhitektu Ernestu Štālbergu) // Modernists. – 2015. – Nr. 7. – 23.–28. lpp.

Pilsētas mūros (par Aleksandra Čaka memoriālo dzīvokli) // Modernists. – 2014./2015. – Nr. 6. – 12.–14. lpp.

Privātais teātris (par Eduarda Smiļģa savrupmāju Pārdaugavā) // Modernists. – 2014. – Nr. 5. – 10.–15. lpp.

Aizmirstais modernisms (par arhitektu Edgaru Šēnbergu) // Latvijas Architektūra. – 2014. – Nr. 116. – 98.–103. lpp. Pārpublicēts portālā A4D.

 

Izstāde: “Edgars un Aina Šēnbergi. Modernisti” Latvijas Arhitektūras muzejā (2018).

 

Citi projekti: arhīvu izpēte Venēcijas Arhitektūras biennāles Latvijas paviljona kuratoru komandas koncepcijas “Kopā un atsevišķi: Daudzdzīvokļu namu arhitektūra Latvijas politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā ainavā” (Together and Apart: An Inquiry into Apartment Buildings) izstrādei (2018).

 

Referāti konferencēs un publiskas lekcijas: Latvijā (Rīga, Ogre, Tērvete), Lietuvā (Kauņa), Somijā (Helsinki) un Vācijā (Berlīne).

 

Pētnieciskais darbs ārzemēs: Helsinkos (2018), Berlīnē un Desavā (2017).

 

Stipendijas un balvas: Eiropas Sociālā fonda doktorantu grants disertācijas pabeigšanai (2022–2023), LZA prezidenta atzinības raksts par 2018. gada sasniegumu teorētiskajā zinātnē – monogrāfiju “Sanatoriju arhitektūra Latvijā: 1918–1940”, Borisa Vipera goda stipendija (2016; 2014), Nikolaja Bulmaņa piemiņas stipendija (2015), Žurnāla “Latvijas Architektūra” gada balva nominācijā “Labākā vēstures apskatniece” – par publikāciju “Aizmirstais modernisms” (2014).

 

Valodu zināšanas: latviešu (dzimtā), angļu un krievu (ļoti labas).

 

Informācija atjaunota: 2022/01.

© LMA Mākslas vēstures institūts 2022.
Privātuma iestatījumi

Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes, kas palīdz uzlabot tās darbību un ievāc informāciju par apmeklējumu. Detalizētāka informācija pieejama mūsu privātuma politikā.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm šeit:

You are using an outdated browser. The website may not be displayed correctly. Close