Diemžēl lapa "offcanvas-col1" neeksistē.

Diemžēl lapa "offcanvas-col2" neeksistē.

Diemžēl lapa "offcanvas-col3" neeksistē.

Diemžēl lapa "offcanvas-col4" neeksistē.

Have any Questions? +01 123 444 555
LV

KRISTIĀNA ĀBELE

Kristiāna Ābele

Amats: vadošā pētniece

Zinātniskais grāds: mākslas zinātnes doktore (Dr. art.)

Tālr.: mob. 26162678

E-pasts: kristiana_abele@hotmail.com / kristiana.abele@lma.lv

Dzimusi 1972. gada 25. oktobrī Rīgā.

 

MVI darbiniece kopš 1993. gada. / Daudzsējumu izdevuma “Latvijas mākslas vēsture” līdzautore un redaktore. / Lektore (“Mākslas zinātnes vēsture”, “Analītiskā rakstīšana / zinātnisko tekstu analīze”) un zinātnisko darbu vadītāja, Promocijas padomes locekle Latvijas Mākslas akadēmijā. / Latvijas Zinātnes padomes pilnvarota eksperte mākslas zinātnē. / Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle.

Zinātniskās intereses: Māksla un mākslas dzīve Latvijā un citviet Baltijā (ap 1850–1940), mākslas vēstures vēsture.

Citas darba jomas: mākslas vēstures tekstu rediģēšana.

Izglītība: Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola (1983–1990), Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļa (bakalaura darbs “Pastelis latviešu glezniecībā 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā”, 1994; maģistra darbs “Pēteris Krastiņš”, 1996; disertācija “Johans Valters. 1869–1932”, 2011).

 

NOZĪMĪGĀKĀS PUBLIKĀCIJAS

Grāmatas un to daļas

Voldemārs Zeltiņš. – Rīga: Neputns, 2021. – 360 lpp. Kopsavilkums: EN.

Mākslas dzīve. 1840–1890 // Latvijas mākslas vēsture. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2019. – 3. sēj.: 1780–1890 / Sast. Eduards Kļaviņš. – 2. grām. – 15.–81. lpp.

Artistic Life. 1840–1890 // Art History of Latvia. – Riga: Institute of Art History of the Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, 2019. – Vol. 3: 1780–1890 / Ed. by Eduards Kļaviņš. – Book 2. – P. 15–81.

Johans Valters = Johann Walter. – Rīga: Neputns, 2014. – 136 lpp. (= Latvijas mākslas klasika). LV/EN.

Mākslas dzīve // Latvijas mākslas vēsture. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2014. – 4. sēj.: Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915 / Sast. Eduards Kļaviņš. – 31.–173. lpp.

Artistic Life // Art History of Latvia. – Riga: Institute of Art History of the Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, 2014. – Vol. 4: Period of Neo-Romanticist Modernism. 1890–1915 / Ed. by Eduards Kļaviņš. – P. 31–173.

Johans Valters. – Rīga: Neputns, 2009. – 400 lpp. Kopsavilkums: DE.

Pēteris Krastiņš. – Rīga: Neputns, 2006. – 168 lpp. Kopsavilkums: EN.

 

Lielākie sastādītie izdevumi

Kustiteaduslikke Uurimusi. – 2018. – Vol. 27. – No. 1/3: Representing Art History in the Baltic Countries: Experiences and Prospects / Ed. by Kristiāna Ābele. – 296 p.

Personība mākslas procesos: Rakstu krājums / Sast. un ievada aut. Kristiāna Ābele. – Rīga: Neputns; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2012. – 296 lpp. (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei). Kopsavilkumi: EN.

Latvijas māksla tuvplānos: Rakstu krājums / Sast. un ievada aut. Kristiāna Ābele. – Rīga: Neputns, 2003. – 161 lpp. (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei). Kopsavilkumi: EN.

 

Disertācijas kopsavilkums

Johans Valters: 1869–1932. Promocijas darba kopsavilkums / Zin. vad. Eduards Kļaviņš. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2010. – 76 lpp. PDF

Johann Walter (Walter-Kurau): 1869–1932. Summary of the Doctoral Dissertation / Scientific supervisor Eduards Kļaviņš / Translated by the author. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2010. – 80 p. PDF

 

Raksti (izlase)

From the Basics of Visual Literacy to the First Momentum of National Art: Aesthetic Effects of Image Circulation in Latvian Society // A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century (= Cross-Roads. Studies in Culture, Literary Theory, and History. – Vol. 29) / Ed. by Pauls Daija, Benedikts Kalnačs. – Berlin: Peter Lang, 2022. – P. 173–213.

Joining Forces for the Art of the Homeland: The Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen from the Perspectives of Artistic Collaboration, Visual Documentation, Design and Typography // Acta Academiae Artium Vilnensis. – 2021. – Vol. 102–103: Materialus knygos kūnas: tradicijos ir naujovių sąveikos = The Material Body of the Book: Between Traditions and Innovations / Ed. by Jolita Liškevičienė. – P. 176–221. (Pieejams šeit)

Baltimaade tärkav kunst Põhjamaade horisondil. Vaade 19. ja 20. sajandi vahetuse Riiast = The Nordic Horizon of the Emerging Baltic Art: A View from Riga at the Turn of the 20th Century // Eesti Kunstimuuseumi Toimetised = Proceedings of the Art Museum of Estonia. – Vol. 10 (15): Sümbolistik kunst Läänemere piirkonnas 1880–1930 = Symbolist Art and the Baltic Sea Region / Ed. by Liis Pählapuu. – Tallinn: Eesti Kunstimuuseum, 2020. – P. 51–68 (EE), 69–94 (EN).

No skunstes māldera par gleznotāju: Tēlotājas mākslas pamatterminu attīstība latviešu valodā 19. gadsimta otrajā pusē // Latvijas Nacionālā bibliotēka. Zinātniskie raksti. – 6. (XXVI) laid.: Latviešu terminoloģija simts gados / Atb. red. Māris Baltiņš. – Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2020. – 55.–73. lpp.

Estētiskās zināšanas sabiedrības progresam: Leopolda fon Pecolda Rīgas perioda (1869–1879) ierosmes Baltijas mākslinieciskās kultūras attīstībā // Letonica. – 2020. – Nr. 41. – 10.–29. lpp. Kopsavilkums: EN.

Skatpunktu maiņa. Rēveles periods (1906–1909) un tā atbalsis Vilhelma Purvīša dzīvē un glezniecībā // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2020. – Nr. 24. – 18.–42. lpp. Kopsavilkums: EN.

Heimatbilder und Heimatstimmen: Die Blaumanis-Zeit in der baltischen deutschsprachigen Kunstkritik // Rūdolfs Blaumanis (1863–1908): Lettische Moderne und deutschsprachige Literatur / Hg. von Rolf Füllmann, Antje Johanning-Radžienė, Benedikts Kalnačs, Heinrich Kaulen. – Bielefeld: Aisthesis, 2019. – S. 137–172.

The Baltic-Latvian Family Tree of Artists’ Dictionaries in the Nineteenth and Twentieth Centuries between Amateurism and ‘High’ Art History // Kustiteaduslikke Uurimusi. – 2018. – Vol. 27. – No. 1/3: Representing Art History in the Baltic Countries: Experiences and Prospects / Ed. by Kristiāna Ābele. – P. 46–75.

Templī pie šūpļa. Jaunās nacionālās glezniecības pirmizrāde Latviešu etnogrāfiskās izstādes Dailes nodaļā // Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120 (= Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti. – 25. laid.) / Sast. Sanita Stinkule. – Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 2017. – 80.–95. lpp.

Kunstniketriaadi Gebhardt-Dücker-Bochmanni looming ja selle retsepsioon Lätis alates 19. sajandi lõpust = Die Werke der Düsseldorf-baltischen Malertrias Gebhardt, Dücker und Bochmann in Lettland und ihre Rezeption seit dem Ende des 19. Jahrhunderts // Eesti Kunstimuuseumi Toimetised = Schriften des Estnischen Kunstmuseums. – Bd. 7 (12): Natuuri rikkus. Loodusläheduse idee ja Düsseldorfi maalikoolkond = Der Reichtum der Natur. Die Idee der Naturnähe und die Düsseldorfer Malerschule / Chefred. Merike Kurisoo, hg. von Tiina Abel. – Tallinn: Eesti Kunstimuuseum, 2017. – S. 258–275 (EE), 276–297 (DE).

“Kas tie tādi, kas dziedāja…”: Jaņa Rozentāla bukolisko tēlu un ainu galerija starp īstenību un teiksmu pasauli // Letonica. – 2016. – Nr. 34. – 20.–34. lpp. Kopsavilkums: EN.

Mākslinieks un viņa alter ego Rūdolfa Blaumaņa novelē “Baltais”. Kultūrvēsturiskais konteksts un psiholoģiskie aspekti // Rūdolfs Blaumanis: teksts un konteksts / Sast. Ieva Kalniņa. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2013. – 59.–75. lpp. Kopsavilkums: EN.

The Picture of the Period 1890–1915 in Latvian Art-Historical Writing: Ethnocentric Distortions and Ways to Correct Them // Kunstiteaduslikke Uurimusi = Studies on Art and Architecture. – 2012. – Vol. 21. – No. 3/4. – P. 9–29.

Out from Behind the Fireplace. The Progress of Latvian National Emancipation in Art Life during the First World War // Art and Artistic Life during the Two World Wars (= Dailės istorijos studijos = Art History Studies. – Vol. 5) / Ed. by Laima Laučkaitė and Giedrė Jankevičiūtė. – Vilnius: Lithuanian Culture Research Institute, 2012. – P. 14–36.

Jugendstil, Freilichtmalerei und symbolistisches Naturerlebnis in Lettland um 1900 // Jugendstil im Baltikum: Zwölf Beiträge zum 20. Baltischen Seminar 2008 (= Baltische Seminare. – Bd. 18) / Hg. von Alexander von Knorre. – Lüneburg: Carl-Schirren-Gesellschaft e. V., 2012. – S. 95–126.

19. un 20. gadsimta mijas izpēte un interpretācija Latvijas vizuālās mākslas vēsturē: Sasniegumi un uzdevumi tagadnes redzējumā // Sasniegumi un neizzinātais Latvijas mākslas vēsturē: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta 10 gadu jubilejas konferences materiāli. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2012. – 28.–38. lpp. PDF.

Autoru meklējumos: Mākslas kritiķi Baltijas un Pēterburgas vācu presē 19.–20. gs. mijā un viņu dalība latviešu mākslas popularizēšanā // Personība mākslas procesos: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Kristiāna Ābele. – Rīga: Neputns; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2012. – 98.–124. lpp. Kopsavilkums: EN.

Latviešu mākslas veicināšanas biedrības izveidošanās, nozīmīgākie darbības gadi (1911–1915) un pēctecība Baltijas kultūras dzīvē // Latvijas vizuālās mākslas Eiropas kontekstā: Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa sekcijas referāti / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2011. – 67.–87. lpp.

Acoustic Associations in the Visual Arts. The Latvian Experience at the Turn of the 20th Century // Meno idėju migracija XX a. pradžioje: M. K. Čiurlionio ir amžininkų kūryba = The Migration of Art Ideas at the Early Twentieth Century: The Creation of M. K. Čiurlionis and his Contemporaries (= Acta Academiae Artium Vilnensis. – Vol. 59) / Ed. by Rasa Andriušytė-Žukienė. – Vilnius: Vilniaus dailės akademijos leidykla, 2010. – P. 39–60.

Johans Valters un vācu ekspresionisms // Latvijas Nacionālais mākslas muzejs: Muzeja raksti 2 / Sast. Dace Lamberga. – Rīga: Latvijas Nacionālais muzejs, 2010. – 19.–27. lpp. Kopsavilkums: DE.

Johans Valters-Kūravs: Biogrāfisks pārskats = Johann Walter-Kurau – Ein biografischer Überblick // Zwischen Baltikum und Berlin: Der Maler Johann Walter-Kurau (1869–1932) als Künstler und Lehrer. [Ausst.-Kat.] / Hg. von Ralf F. Hartmann. – Halle: Mitteldeutscher Verlag, 2009. – S. 21–52 (LV), 55–90 (DE).

Jēkaba Belzēna odiseja: 1870–1937 // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2007. – Nr. 9. – 5.–26. lpp. Kopsavilkums: EN.

Latviešu pirmie mākslas saloni ap 1910. gadu un to veidotāji // Pilsēta. Laikmets. Vide: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Rūta Kaminska. ­– Rīga: Neputns, 2007. – 108.–124. lpp. Kopsavilkums: EN.

Tautieši un novadnieki: Nacionālais jautājums un teritoriālā identitāte Latvijas mākslas dzīvē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā // Māksla un politiskie konteksti: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Daina Lāce. – Rīga: Neputns, 2006. – 39.–63. lpp. Kopsavilkums: EN.

Latvijas mākslinieki Eiropas kartē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā: Ieskats migrācijas maršrutos, izpausmēs un rezultātos // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2006. – Nr. 5. – P. 49–59. Kopsavilkums: EN.

Rigaer Kunstszene und ihre Protagonisten während der Zeit des Rigaer Kunstvereins (1870–1938) // Der ethnische Wandel im Baltikum zwischen 1850–1950: Neun Beiträge zum 13. Baltischen Seminar 2001 (= Baltische Seminare. – Bd. 11) / Hg. von Heinrich Wittram. – Lüneburg: Carl-Schirren-Gesellschaft, 2005. – S. 23–52.

Der heimatliche Vorfrühling: Zu Naturauffassung und Heimatvorstellungen in der bildenden Kunst Lettlands um 1900 // Literatur und nationale Identität IV. Landschaft und Territorium: Zur Literatur, Kunst und Geschichte des 19. und Anfang des 20. Jahrhunderts im Ostseeraum: Finnland, Estland, Lettland, Litauen und Polen (= Acta Universitatis Stockholmiensis, Studia Baltica Stockholmiensia. – Bd. 25.) / Hg. von Yrjö Varpio und Maria Zadencka. – Stockholm: Historisches Institut der Universität Stockholm, 2004. – S. 125–150.

Mākslinieces portrets jaunībā: Eva Margarēte Borherte-Šveinfurte Rīgas mākslas dzīvē 20. gs. sākumā // Arhitektūra un māksla Rīgā: Idejas un objekti: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Jānis Zilgalvis. – Rīga: Neputns, 2004. – 105.–121. lpp. Kopsavilkums: EN.

Saur Allgemeines Künstlerlexikon. – München und Leipzig: K. G. Saur, 1996. ­– Bd. 12. – S. 670 (Bernhard Christian Borchert); S. 672 (Eva Margarethe Borchert-Schweinfurth); 2001. – Bd. 28. – S. 111 (Alice Dmitrijew); 2002. – Bd. 35. – S. 536 (Marie Eyman (Eymann)); 2003. – Bd. 37. – S. 402–403 (Jūlijs Feders); 2003. – Bd. 38. – S. 124–125 (Oskar Felsko); 2003. – Bd. 39. – S. 199 (P. Feslov); 2005. – Bd. 47. – S. 144 (Ernst Hermann Gaehtgens); 2009. – Bd. 62. – S. 283 (Sophie Ljubow Grimm); 2009. – Bd. 63. – S. 397 (Moritz von Grünewaldt), S. 524–525 (Emīlija Gruzīte).

Vom Impressionismus zur Moderne – Die stilistische Entwicklung von Johann Walter zwischen 1900 und 1930 // Studien zur Kunstgeschichte im Baltikum: Homburger Gespräche 1999–2001. Heft 18 / Hg. von Lars Olof Larsson. – Kiel: Martin-Carl-Adolf-Böckler-Stiftung, 2003. – S. 87–110.

“Peldētāji zēni” Jāņa Valtera glezniecībā // Latvijas māksla tuvplānos: Rakstu krājums (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Kristiāna Ābele. – Rīga: Neputns, 2003. – 66.–77. lpp. Kopsavilkums: EN.

Viens cilvēka mūžs jeb ieskats Rīgas Mākslas biedrības vēsturē (1870–1938) // Augusts Mencendorfs (1821–1901) un viņa laiks: Konferences materiāli. – Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2003. – 83.–93. lpp.

Revealing a Hidden Life – Landscape as a Visual Metaphor in Latvian Art of the Early 20th Century // Koht ja Paik. Place and Location II / Ed. by Virve Sarapik, Kadri Tüür, Mari Laanemets. – Tallinn: Eesti Kunstiakadeemia, 2002. – P. 201–214.

Jāņa Valtera dzīves un daiļrades liecības no Nānsenu ģimenes kolekcijas // Materiāli par kultūru Latvijā / Sast. Anita Rožkalne. – Rīga: Zinātne, 2002. – 100.–119. lpp.

Jāņa Valtera pedagoģiskā darbība un teorētiskie uzskati Berlīnes posmā (1917–1932) // Latvijas mākslas un mākslas vēstures likteņgaitas (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Rūta Kaminska. – Rīga: Neputns, 2001. – 112.–129. lpp. Kopsavilkums: EN.

Rigaer Kunstleben um 1900 und erste Anregungen zur künstlerischen Entwicklung von Ida Kerkovius // Ida Kerkovius (1879–1970). Gemälde, Pastelle, Aquarelle, Zeichnungen, Teppiche: Retrospektive. Museum Ostdeutsche Galerie Regensburg, 8. April bis 27. Mai 2001; Museum für ausländische Kunst Lettlands, 15. Juni bis 29. Juni 2001 / Bearb. von Gerhard Leistner. – Regensburg: Stiftung Museum Ostdeutsche Galerie Regensburg, 2001. – S. 27–31.

Jānis Valters Drēzdenē // Materiāli par kultūru mūsdienu Latvijas kontekstā / Sast. Anita Rožkalne. – Rīga: Zinātne, 2001. – 134.–169. lpp.

Pētera Krastiņa simboliskais dabas redzējums Eiropas mākslas kontekstā // Latvijas māksla starptautisko sakaru kontekstā (= Materiāli Latvijas mākslas vēsturei) / Sast. Silvija Grosa. – Rīga: Neputns, 2000. – 92.–103. lpp. Kopsavilkums: EN.

Jauni materiāli par Jāņa Valtera daiļradi: Gleznotāja darbu izstāde Ivonnas Veihertes galerijā // Materiāli par Latvijas kultūrvidi: Fakti un uztvere / Sast. Anita Rožkalne. – Rīga: Zinātne, 2000. – 90.–111. lpp.

Jelgavas periods Jāņa Valtera daiļradē // Letonica. – 1999. – Nr. 1 (3). – 25.–68. lpp. Kopsavilkums: EN.

Petras Kalpokas and Latvian Art in the Early 20th Century // Acta Baltica ’99. – Kaunas: Aesti, 1999. – P. 128–140.

Ein Maler aus Mitau: Die Kunst Johann Walters um 1900 und ihr Forschungsstand in der lettischen Kunstgeschichte // Bildende Kunst und Architektur im Baltikum um 1900 (= Greifswalder Kunsthistorische Studien. – Bd. 3) / Hg. von Elita Grosmane, Juta Keevallik, Brigitte Hartel und Bernfried Lichtnau. – Frankfurt am Main: Peter Lang, 1999. – S. 144–159.

Jūgendstils un latviešu pasteļglezniecība 20. gadsimta sākumā = Art Nouveau in Latvian Pastel Painting of the Early 20th Century // Jūgendstils Baltijā. Laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.–20. gs. mijā / Sast. Silvija Grosa. – Rīga: Jumava, 1999. – 137.–146. lpp. (LV), 252.–256. lpp. (EN).

Gavilējošie bērni: Par dažām neoromantisma iezīmēm Jaņa Rozentāla glezniecībā // Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā: Materiāli mākslas vēsturei / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: AGB, 1998. – 154.–161. lpp. Kopsavilkums: EN.

Nepazīstamais Jānis Valters: Dažas tuvplāna studijas topošai biogrāfijai = The Unknown Jānis Valters [Johann Walter]: Some Close-Up Studies of the Forthcoming Biography // Studija. – 1998. – Nr. 3/4. – 45.–55. lpp. LV/EN.

Jānis Valters latviešu mākslas vēsturē: Pētniecības problēmas un uzdevumi. Ieskats jaunākajos atklājumos // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – A daļa. – 1998. – Nr. 1/2. – 69.–75. lpp.

Iekšējā ainava R. Pērles un P. Krastiņa glezniecībā // Acta Baltica ’94. – Kaunas: Aesti, 1997. – P. 99–104.

 

Izstādes: “Zwischen Lettland und Deutschland. Der baltische Künstler Johann Walter-Kurau = Starp Latviju un Vāciju. Baltijas mākslinieks Johans Valters-Kūravs“ Austrumprūsijas muzejā Līneburgā (2021). / “Mājas koncerts. Johanam Valteram – 150” Rīgas Jūgendstila centrā (2019). / Mākslinieka Pētera Krastiņa piemiņas ekspozīcija Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra muzejā (2016, kopā ar Silvu Bendrāti un Ievu Stūri). / “Johans Valters / Johann Walter. 1869–1932” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2009–2010, kopā ar Aiju Brasliņu).

 

Referāti konferencēs un publiskas lekcijas: Latvijā (Rīga, Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Liepāja, Svitene, Tukums), Igaunijā (Tallina, Tartu), Lietuvā (Kauņa, Viļņa, Nida), Polijā (Toruņa), Vācijā (Bādhomburga, Berlīne, Heringsdorfa, Līneburga, Trāveminde pie Lībekas, Zankelmarka pie Flensburgas) un Zviedrijā (Stokholma, Visbija).

 

Pētnieciskais darbs ārzemēs: Berlīnē un Bīlefeldē (2016), Herdera institūtā Marburgā (2015), Fērdenē, Bīlefeldē, Berlīnē un Drēzdenē (ar Sabatier Galerie & Kunsthandel KG atbalstu, 2008), Berlīnē un Drēzdenē (2007), Berlīnē, Milānā un Sanktpēterburgā (2006), Sanktpēterburgā (LZA un Krievijas ZA apmaiņas programma, 2001), Igaunijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūtā Tallinā (LZA un Igaunijas ZA zinātniskā apmaiņa, 2000), Drēzdenē un Berlīnē (Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (DAAD) stipendija, 1999; 2001), Stokholmā (LZA un Zviedrijas Karaliskās Literatūras, vēstures un senlietu akadēmijas zinātniskā apmaiņa, 1998).

 

Stipendijas un balvas: Valsts kultūrkapitāla fonda jaunrades stipendija (2021), Latvijas Zinātņu akadēmijas diploms “Latvijas zinātnes nozīmīgākais sasniegums 2014. gadā” par “Latvijas mākslas vēstures” 4. sējumu un “Latvijas zinātnes nozīmīgākais sasniegums 2019. gadā” par 3. sējumu (abi kopā ar Eduardu Kļaviņu un citiem autoriem), laikraksta “Diena” gada balva kultūrā 2009 un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas veicināšanas balva (2011) par grāmatu “Johans Valters”, Jelgavas domes atzinības raksts par veikumu pilsētas muzeja krājuma papildināšanā (2005), Latvijas Mākslinieku savienības “Gada balva 2003” par ieguldījumu analītiskā mākslas vērtējumā, Latvijas Kultūras fonda stipendija (2002), Prof. Roma Bēma piemiņas fonda prēmija (LMA, 1994).

 

Valodu zināšanas: latviešu (dzimtā), angļu, vācu un krievu (ļoti labas), franču (pamati).

 

Saites:

https://www.lma.lv/akademija/musu-cilveki/kristiana-abele;

https://lma.academia.edu/KristianaAbele

 

Informācija atjaunota: 2022/01

© LMA Mākslas vēstures institūts 2022.
Privātuma iestatījumi

Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes, kas palīdz uzlabot tās darbību un ievāc informāciju par apmeklējumu. Detalizētāka informācija pieejama mūsu privātuma politikā.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm šeit:

You are using an outdated browser. The website may not be displayed correctly. Close