Notikumi 2023
2. janvārī kļuva zināms, ka viena no četrām pretendentēm uz Normunda Naumaņa balvu mākslas kritikā ir Stella Pelše par publikācijām Latvijas Mākslas akadēmijas tīmekļa vietnē un laikraksta “Diena” pielikumā “Kultūras Diena un Izklaide”. Žūrijas ieskatā viņas recenzijas “vienmēr izcēlušās ar profesionālu, daudzpusīgās zināšanās balstītu vēstījumu. Aizvadītā gada devums ir ne vien pārsteidzoši apjomīgs, bet izceļas arī ar pārdomāti kritiskiem akcentiem. Vērtējums izgaismojas uz zinātniski padziļināta, pasaules mākslas pieredzē izkopta konteksta fona. Autores personiskā stāja, gan vēsturiskā, gan pastāvīgi atjaunotā un paplašinātā aktuālās mākslas pieredze vērtējumam piešķir izteikti objektīvu kritēriju jēgu.” Gaidot uzvarētājas paziņošanu, nominantu viedokļi par mākslas kritikas nozīmi atklājās “Kultūras Dienas un Izklaides” 5. janvāra numurā (sk. arī: https://www.diena.lv/raksts/kd/teatris/sajuta-ka-esi-bijis-piedzivojuma.-_nn-nakts_-nominantu-diskusija-14292589) un Latvijas Radio 1 raidījuma “Kultūras Rondo” 9. janvāra laidienā (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/kritiskas-domas-nozime-pasreizeja-kulturas-telpa-spriezam-ar-kri.a171179/).
13. janvārī Liberta Stoma piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas XI Maģistrantu zinātniskajā konferencē ar referātu “Rīgas vecais un jaunais rātsnams Heinriha Tūma 1612. gada plānā”.
10. februārī Latvijas Mākslas akadēmijā norisinājās Annas Ancānes sastādītā rakstu krājuma “Mākslinieku un arhitektu migrācija Viduseiropā un Ziemeļeiropā. 1560–1900” (The Migration of Artists and Architect in Central and Northern Europe, 1560–1900, Riga: Art Academy of Latvia, 2022, 280 p., ISBN 9789934541957 (print), 9789934541964 (pdf)) atvēršana. Starptautiskajā četrpadsmit autoru lokā MVI pārstāv Eduards Kļaviņš ar rakstu “Mākslinieku pragmatiskā migrācija un romantiskais nomadisms Krievijas impērijas Baltijas provincēs un no tām ap 1800. gadu un 19. gs. sākumā” (Pragmatic Migration and Romantic Nomadism of Artists across and from the German-Ruled Baltic Provinces of the Russian Empire at the Turn and the Beginning of the Nineteenth Century, p. 252–264) un pati Anna Ancāne ar rakstu “Jaunu modeļu ienākšana Rīgas arhitektūrā un tēlnieciskajā dekorā 18. gs. 50.–60. gados: Ceļojošais mākslinieks Johans Frīdrihs Etingers militārajā dienestā un ieceļojušais tēlnieks Jakobs Ernsts Meiers” (Transfer of New Models in Riga Architecture and Sculptural Décor in the 1750–60s: Johann Friedrich Oettinger, a Travelling Artist in Military Service, and Immigrant Sculptor Jacob Ernst Meyer, p. 107–127). 15. februārī Anna Ancāne par krājumu stāstīja Latvijas Radio 3 raidījumā “Grāmatu stāsti” (https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/gramatu-stasti/rakstniecibas-laboratorija-un-makslinieku-un-arhitektu-migracija.a172872/). Izdevums iespiests Jelgavas tipogrāfijā un pieejams arī tiešsaistē (https://lma-mvi.lv/lv/izdevumi/rakstu-krajumi/izdevums/the-migration-of-artists-and-architects-in-central-and-northern-europe-1560-1900?file=files/izdevumi/The-Migration-of-Artists-and-Architects.pdf&cid=1557), un tā sagatavošanu finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (proj. Nr. 1.1.1.5/18/I/014).
16. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā goda diplomus saņēma 2022. gada zinātnes sasniegumu konkursa laureāti, Kristiānai Ābelei piedaloties kā Paula Daijas un Benedikta Kalnača sastādītā izdevuma “Jauna latviešu literatūras vēsture: Ilgais 19. gadsimts” (A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century, Berlin: Peter Lang, 2022) nodaļas autorei.
19. februārī Stella Pelše Daugavpilī piedalījās LR Kultūras ministrijas un Marka Rotko mākslas centra rīkotajā diskusijā “Domas brīvībai (ne)būt? Robežas un iespējas 21. gadsimta kultūrtelpā”, ienesot pārdomātus mākslas vēstures akcentus sarunā par cenzūru Latvijas mākslā (ieraksts: https://www.facebook.com/DaugavpilsMarkRothkoArtCentre/videos/904615990881967).
23. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēdes programmā bija iekļauts Kristiānas Ābeles ziņojums “Vilhelms Purvītis un Voldemārs Zeltiņš. Latviešu glezniecības modernizētāji pretstatos, kopībā un jaunākajā mākslas grāmatniecībā” (ieraksts: https://www.youtube.com/watch?v=iyDI9UAd1Oo&t=4s, ap 00:20:00–00:52:00).
4. martā Daina Lāce bija Radio SWH raidījuma “Prāts izglābs pasauli” viešņa, stāstot par Rīgas vēstures arhitektoniskajām liecībām kopš pilsētas dibināšanas, bet jo īpaši kopš viduslaiku nocietinājumu nojaukšanas 19. gadsimta vidū (ieraksts: https://radioswh.lv/player/#archive=2023-3-4).
20. martā Latvijas Radio 3 raidījuma “Kāpēc dizains?” laidiens “Modernisma pionieri. Arhitektam Edgaram Šēnbergam – 100” izskanēja kā Latvijas Arhitektūras muzeja vadītājas Ilzes Martinsones saruna ar Šēnberga veikuma pētnieci Karīnu Horstu – no monogrāfiska bakalaura darba līdz disertācijai par Šēnberga skolotāju Ernestu Štālbergu (ieraksts: https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/kapec-dizains/modernisma-pionieri.-arhitektam-edgaram-senbergam-100.a174324/).
22. martā Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības kopsapulcē par vienu no jaunās organizācijas valdes loceklēm tika ievēlēta Sniedze Kāle.
22.–23. martā Guncenhauzera muzejā Kemnnicā (Gunzenhauser Museum – Kunstsammlungen Chemnitz) notika simpozijs “Eiropas reālijas. Reālisma ievirzes Eiropā 20. gadsimta 20. un 30. gados” (European Realities. Realism Movements in Europe in the 1920s and 1930s), kurā ar referātu “Figuratīva attēlojuma pastiprināšanās: Latvijas modernistu “jaunreālisms” 20. gs. 20.–30. gados. Tā sociālais un politiskais konteksts” (Development towards Increased Figurative Representation: “New Realism” of Latvian Modernists during the 1920s and 1930s. Its Social and Political Context) piedalījās Eduards Kļaviņš (ieraksts: https://www.youtube.com/watch?v=kJlQNv5ueLw, ap 3:56:00–4:23:00).
27. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas pavasara pilnsapulcē Kristiāna Ābele saņēma LZA prezidenta atzinības rakstu par 2021.–2022. gadā izdevniecībā “Neputns” publicētajiem darbiem – monogrāfiju “Voldemārs Zeltiņš” un monogrāfisko apcerējumu “Ainava ar gleznotāju” grāmatā “Purvītis”.
27. maijā Baznīcu nakts un Atvērto baznīcu dienas programmā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā bija iespējams apmeklēt Dainas Lāces vadītās ekskursijas “Arhitekts Felsko un viņa mūža mīlestība – Svētās Ģertrūdes baznīca”.
27. maijā Latvijas Radio 4 klausītājiem krievu valodā piedāvāja raidījuma “Kultūras kods” laidienu “Divas asinis. Viens liktenis”, kurā par gleznotāju Johanu Valteru stāstīja Kristiāna Ābele (ieraksts: https://lr4.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-kods/yohan-valters.-dve-krovi.-odna-sudba.a177290/).
30. maijā Karīna Horsta bija viena no aicinātajām dalībniecēm Latvijas Mākslas akadēmijas profesores Silvijas Grosas vadītajā Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības (LMZKB) diskusijā “Mākslas zinātne un 21. gadsimta izaicinājumi jeb Kāpēc studēt mākslas vēsturi”, kas ir skatāma ierakstā (https://www.facebook.com/100090780312728/videos/575132518063234). Šajā pasākumā Silvija Grosa arī paziņoja par LMZKB valdes lēmumu iecelt Eduardu Kļaviņu par LMZKB goda locekli.
Jūnija pirmās dekādes beigās klajā nāca žurnāla “Rīgas Laiks” jaunākais numurs, kurā publicēta Arņa Rītupa saruna ar Eduardu Kļaviņu – “Es vienkārši konstatēju pārmaiņas, un viss plūst” (16.–25. lpp.). Intervijas ievadu sarakstījusi Kristiāna Ābele.
22. jūnijā Liberta Stoma Latvijas Mākslas akadēmijā saņēma mākslas maģistres diplomu mākslas vēstures un teorijas apakšnozarē.
27.–28. jūnijā Stella Pelše ar referātu “Padarīt redzamu: Genādija Suhanova mandalas un fibulas” (Making Visible: Mandalas and Fibulae of Genādijs Suhanovs) piedalījās Varšavas Universitātes Mākslas vēstures institūta (Instytut Historii Sztuki Uniwersytetu Warsawskiego) rīkotajā tiešsaistes konferencē “Vai apburtā sociālistiskā modernitāte? Viduseiropas un Austrumeiropas māksla saskarē ar ezotēriku un netradicionālo garīgumu. 1945–1989” (Enchanted Socialist Modernity? Art of Central and Eastern Europe in the face of esoterism and unconventional spiritualities 1945–1989).
Maijā un jūnijā notika MVI pārcelšanās no Zinātņu akadēmijas augstceltnes uz LMA īpašumā nodoto ēku Kronvalda bulvārī 4, kuras 325. telpa ir institūta pastāvīgā mājvieta no 1. jūlija. MVI bibliotēku pārvietošanai sagatavoja Liberta Stoma.