Diemžēl lapa "offcanvas-col1" neeksistē.

Diemžēl lapa "offcanvas-col2" neeksistē.

Diemžēl lapa "offcanvas-col3" neeksistē.

Diemžēl lapa "offcanvas-col4" neeksistē.

Have any Questions? +01 123 444 555
LV

Notikumi 2021

Janvārī Austrijas un Vācijas izdevniecībā Böhlau (Vīne, Ķelne, Veimāra) nāca klajā Vīnes Universitātes Mākslas vēstures institūta profesora Roberta Stallas (Robert Stalla) sastādītais zinātniskais izdevums “Mākslas vēsture politehniskajos institūtos, tehniskajās augstskolās un tehniskajās universitātēs: Vēsture, pozīcijas, perspektīvas” (Kunstgeschichte an polytechnischen Instituten, technischen Hochschulen und technischen Universitäten: Geschichte – Positionen – Perspektiven, ISBN 9783205209140), kurā ar nodaļu “Rīgas Politehnikums” (Das Polytechnikum zu Riga, 245.–258. lpp.) piedalījusies Daina Lāce.

4. februārī Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo” par godu Mazās ģildes nama 155 gadu jubilejai Daina Lāce stāstīja par ēkas būvvēsturi un tās tapšanas laiku Rīgas pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko (Johann Daniel Felsko) darbībā. Raidījuma ieraksts pieejams radio arhīvā (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/mazajai-gildei-vienam-novecrigas-atpazistamakajiem-namiem-155.-.a139833/).

16. februārī Latvijas Mākslas akadēmijas zinātniskā padome ievēlēja Mākslas vēstures institūta zinātnisko asistenti Karīnu Horstu par pētnieci.

Martā žurnāla “Rīgas Laiks” rubrikā Ekphrasis publicēta Kristiānas Ābeles eseja “Ziemeļblāzmas bruņinieki” (par Voldemāra Zeltiņa vāka zīmējumu žurnālam “Kāvi” 1906. gadā: https://www.rigaslaiks.lv/agora/ekphrasis/ziemelblazmas-bruninieki-20538).

3. martā tiešraidē tika atvērta Edinburgas Universitātes mācībspēku Klaudijas Hopkinsas (Claudia Hopkins) un Īena Boida Vaita (Iain Boyd White) sastādītā antoloģija “Karstā māksla, Aukstais karš – Dienvideiropas un Austrumeiropas raksti par amerikāņu mākslu: 1945–1990” (Hot Art, Cold War – Southern and Eastern European Writing on American Art 1945–1990, London: Routledge, 2020, ISBN 9780367437879), kurā viens no Stellas Pelšes ieteiktajiem un anotētajiem latviešu autoru tekstiem ir Eduarda Kļaviņa raksts par Endiju Vorholu (Andy Warhol) žurnālā “Avots” (1988. – Nr. 2). Grāmata iekļaujas Edinburgas Universitātes veidotā tiešsaistes žurnāla Art in Translation (http://artintranslation.org/) darbības programmā.

6. martā Kristiāna Ābele kopā ar LMA Grafikas katedras profesoru Valdi Villerušu piedalījās izdevniecības “Neputns” vadītājas Laimas Slavas veidotā Latvijas Radio 3 raidījuma “Mākslas vingrošana” laidienā par mākslas pētniecību un grāmatniecību. Sarunas ieraksts pieejams radio arhīvā (https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/makslas-vingrosana/kristiana-abelelaima-slava-un-valdis-villeruss-saruna-par-maksl.a141157/).

10. martā Elita Grosmane strādāja Latvijas Kultūras akadēmijas promocijas padomē, piedaloties Ritas Lūriņas disertācijas “Žests latviešu dramatiskajā teātrī un aktiera izglītībā (19. gadsimta beigas – 20. gadsimta 30. gadi)” un Valdas Vidzemnieces disertācijas “Modernā deja 20. gadsimta pirmajā pusē” aizstāvēšanā.

31. martā Karīna Horsta, Daina Lāce un LMA Mākslas zinātnes nodaļas vadītāja Inese Sirica kā ekspertes strādāja Latvijas skolēnu 45. zinātniskās pētniecības darbu valsts konferences žūrijā, izvērtējot apakšnozaru grupas “Mūzika, vizuālas mākslas un arhitektūra” finālistu veikumu.

Aprīļa vidū LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs laida klajā Ineses Baranovskas un Rūtas Rinkas sastādīto izdevumu “Madernieka stils” (ISBN 9789934538353), kurā Stella Pelše piedalījusies ar rakstu “Neoromantiskā kopiespaida meklētājs: mākslas kritiķis un publicists Jūlijs Madernieks” (336.–366. lpp.). Latvijas Mākslas akadēmiju krājumā pārstāv arī mākslas zinātnieces Inese Sirica (““Pēc Madernieka” jeb Jūlija Madernieka radītie tekstilmeti”, 222.–256. lpp.) un Inta Pujāte (“Ornamentālās metamorfozes Jūlija Madernieka grafikā”, 102.–158. lpp.). Visi teksti lasāmi arī angļu valodā.

27. aprīlī Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja gidu kursos notika Elitas Grosmanes lekcija “Kokgriezēju darbība Liepājā 17. un 18. gadsimtā”.

29. aprīlī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, noslēdzot izstādes “Nepieradinātās dvēseles: Simbolisms Baltijas valstu mākslā” starptautisko ceļu, tiešsaistē rīkoja konferenci “Simbolisms Eiropā un Baltijas nāciju identitāte”, kurā ar referātiem piedalījās arī Eduards Kļaviņš (“Latvijas simbolisma specifikas un robežu jautājumi”), Kristiāna Ābele (“Rīgas mākslas dzīves panorāma atskatā un perspektīvā no 1910. gada stalažām”) un Silvija Grosa (“Sociālo reformu un modernā laikmeta simboli Rīgas vēlā jūgendstila perioda arhitektūras dekorā”).

30. aprīlī izdevniecībā “Neputns” nāca klajā literatūrzinātnieka un dzejnieka Arta Ostupa sastādītā antoloģija “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām” (ISBN 9789934601095), kuras veidošanā kā zinātniskā redaktore un anotāciju autore piedalījās Stella Pelše. Viņi abi ar šo darbu iepazīstināja 1. maija raidījumā “Mākslas vingrošana” Latvijas Radio 3 (https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/makslas-vingrosana/manifestsmaksla.a143619/) un 5. maija raidījumā “Kultūras Rondo” Latvijas Radio 1 (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/manifests.-no-futurisma-lidz-musdienam-102-makslasmanifesti-vie.a143595), savukārt Stella – arī krievu valodā 27. maija raidījumā “Žanra klasika” Latvijas Radio 4 (https://lr4.lsm.lv/lv/raksts/zanra-klasika/hudozhestvenniy-manifest-otfuturizma-do-nashih-dney.a144654/).

6. maijā pirmizrādi piedzīvoja Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijas veidotā filma “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” (režisore Linda Veinberga), kurā par Latvijas mākslu 19.–20. gadsimta mijā stāstīja arī Eduards Kļaviņš un Kristiāna Ābele. Filma skatāma raidījumu arhīvā REplay.lv (https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/218930/nepieradinatas-dveseles-simbolisms-baltijas-valstumaksla).

13. maijā tiešsaistē notika Gunitas Zariņas un Andreja Vaska virsredakcijā izdotās “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmatas” (Rīga: Zinātne, 2021, ISBN 9789934599088) atvēršana, kurā kā izdevuma zinātniskā recenzente piedalījās arī Elita Grosmane. Pasākuma ieraksts ir skatāms Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Facebook kontā (https://www.facebook.com/868537003256955/videos/459813371778438).

14. jūnijā LMA Zinātniskā padome Sniedzi Kāli ievēlēja par Mākslas vēstures institūta pētnieci.

No 14. jūnija LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta portālā literatura.lv skatāma virtuāla izstāde “Ilgais 19. gadsimts latviešu literatūrā” (https://www.literatura.lv/ilgaisgadsimts/), kuras sagatavošanā piedalījās Kristiāna Ābele. Izstāde tapusi Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta “Jauna latviešu literatūras vēsture: Ilgais 19. gadsimts” ietvaros.

No 30. jūnija līdz 3. jūlijam Zagrebas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātē notika starptautiskā konference “Māksla un valsts modernajā Viduseiropā (18.–21. gadsimts)” (Art and the State in Modern Central Europe (18th–21st Century)), kurā ar referātu “Starp divām valstīm: Latviešu kreisie mākslinieki Latvijā 20. gadsimta 20. un 30. gados” (Torn between Two States: Leftist Latvian Artists in Latvia in the 1920s and 1930s) piedalījās arī Sniedze Kāle.

© LMA Mākslas vēstures institūts 2022.
Privātuma iestatījumi

Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes, kas palīdz uzlabot tās darbību un ievāc informāciju par apmeklējumu. Detalizētāka informācija pieejama mūsu privātuma politikā.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm šeit:

You are using an outdated browser. The website may not be displayed correctly. Close