Notikumi 2024
16. janvārī mākslas centrā “Zuzeum” tika atvērta grāmata “Maigās svārstības” (sast. Sandra Krastiņa, Rīga: Neputns, 2023), kurā Stella Pelše sarakstījusi nodaļu “Delikātā glezniecības apšaubītāja Ieva Iltnere” (380.–407. lpp.) un Sniedze Kāle – nodaļu “Divdesmit pieci neiespējami atkārtojumi” par Edgaru Vērpi (500.–509. lpp.).
24. janvārī Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras rondo” izskanēja radiopastaiga pa Vijas Strupules grāmatas “Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros: 16. gadsimts – 18. gadsimta trešais ceturksnis” lappusēs aprakstītajiem namiem (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/petniece-vija-strupule-iepazistina-ar-dekorativajiem-gleznojumie.a187045/).
29. janvārī ar Vijas darbu iepazīstināja LTV1 “Rīta Panorāma” (https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.01.2024-cik-grezni-dzivojusi-ridzinieki-tapis-petijums-par-sienu-un-griestu-gleznojumiem.a540719/).
1. februārī pētnieka darbu MVI uzsāka Jānis Kalnačs, kura galvenie pienākumi līdz 2025. gada vidum būs saistīti ar LU Latvijas vēstures institūta un LMA kopīgā zinātniskā projekta “Etnogrāfs, sabiedrība, māksla: Etnoloģijas un mākslas simbioze un padomju koloniālisma diskurss Latvijā” (lzp-2023/1-0052) īstenošanu.
2. februārī Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtgades konference, kurā ar referātu “Latvijas arhitekti un tautas celtniecība: Pētniecība, aizsardzība, iedvesma” piedalījās arī Karīna Horsta. Viņas uzstāšanās skatāma konferences ieraksta trešajā stundā (https://www.facebook.com/latvijasetnografiskaisbrivdabasmuzejs/videos/286580477477989/, ap 2:11:00–2:35:00).
12. februārī Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo” izskanēja cikla “Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla” saruna ar Eduardu Kļaviņu kā viņa veikuma pētnieku (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/austrumu-temai-ir-butiska-vieta-jazepa-grosvalda-dailrade.a187907).
23. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursā “Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2023. gadā” apbalvojumu saņēma arī Vija Strupule par grāmatu “Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros: 16. gadsimts – 18. gadsimta trešais ceturksnis”. Tajā pašā dienā pie lasītājiem brīvpieejā nonāca žurnāla “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” A daļa (2023, Nr. 2) ar Aijas Taimiņas recenziju par šo darbu (http://www.lasproceedings.lv/publikacija/vijas-strupules-monografija-dekorativa-gleznieciba-rigas-interjeros-16-gadsimts-18-gadsimta-tresais-ceturksnis/). 29. februārī Vija Strupule ar stāstījumu par godalgoto pētījumu bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēdes viešņa (https://www.youtube.com/watch?v=CXVLaGEt8_0&t=1894s, ap 00:01:30–00:36:00).
5. martā Daina Lāce par Nīcas kreklu rakstiem un tehnikām stāstīja tautas lietišķās mākslas studiju vadītājiem Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, un 7. martā viņas vadībā LMA norisinājās VPP CERS seminārs “Domapmaiņa Nr. 2. Nīcas kultūrtelpa”.
7.–8. martā Sniedze Kāle ar Erasmus+ personāla mobilitātes programmas atbalstu Kostaka kolekcijas krājumā un Salonikos pētīja disertācijai un topošām publikācijām svarīgus Gustava Kluča un citu 20. gs. 20.–30. gados PSRS strādājušu latviešu mākslinieku darbus.
7. martā ēterā izskanēja Latvijas Radio 2 raidījums “Nākotnes pietura”, kas bija veidots kā saruna par arhitektūras pētniecību ar Karīnu Horstu (https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/nakotnes-pietura/karina-horsta-uzmanibas-un-leposanas-verti-arhitekturas-sedevri-.a189028/).
8. martā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Eduards Kļaviņš ar referātu “Harmonijas un disharmonijas dialektika Jāzepa Grosvalda darbu stilistikā” piedalījās Jāzepa Grosvalda izstādes zinātniskajos lasījumos “Meklējot Džo”. Uzstāšanās ieraksts publicēts muzeja YouTube kanālā (https://www.youtube.com/watch?v=5zFWL-H-I4M&list=PLF3pe7aRmkQwQkAkFCgVuEJSAvbSzkX4y&index=1).
14. martā muzejā un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē” notika Jāņa Kalnača lekcija “Janis Šternbergs un Fišbahas grafikas mākslas studija”, papildinot izstādi “Pārsteidzošais folio. Jaņa Šternberga grafikas darbnīca Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā. 1946–1949”. Lekcijas ieraksts skatāms rīkotāju YouTube kanālā (https://www.youtube.com/watch?v=UvVO7f2PniQ&list=PLLj1syEgQbaHNhbWUIDCGxUH7r5ZZQQ9G&index=9).
15. martā Daina Lāce 82. LU starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā “Apģērba vēsture Latvijā” referēja par tēmu “Nīcas kreklu siksnas, uzpleči un citi elementi”.
22. martā Jānis Kalnačs ar referātu “Vispārējās etnogrāfijas un latviešu tautas mākslas kursi LVU Filoloģijas fakultātes Mākslas zinātņu nodaļas programmā” piedalījās 82. LU starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā “Etnogrāfs, sabiedrība, māksla. 1940–1990”.
4. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulcē MVI zinātniskā asistente (2021–2023) Liberta Stoma saņēma LZA Jauno zinātnieku balvu par Elitas Grosmanes vadībā izstrādāto maģistra darbu “Rīgas pilsētbūvniecības, celtņu arhitektonikas un dekora interpretācija Heinriha Tūma Rīgas 1612. gada panorāmā” (2023). Vairāk par godalgoto veikumu lasāms LZA sagatavotajā informācijā (https://lza.lv/images/LM_LZA%20balvas/LZA_balvas_2024/JZ_3_2024_Stoma.pdf).
8.–12. aprīlī Kristiāna Ābele ar personāla mobilitātes programmas Erasmus+ atbalstu strādāja Minhenes Mākslas vēstures centrālinstitūtā.
Aprīļa vidū Latvijas Zinātņu akadēmija laida klajā gadagrāmatu Latvian Academy of Sciences Yearbook 2024, kuras 40.–43. lpp. lasāms Kristiānas Ābeles pārskats par Latvijas glezniecības modernizētājiem Vilhelmu Purvīti un Voldemāru Zeltiņu viņas jaunākajos monogrāfiskajos pētījumos – Vilhelms Purvītis and Voldemārs Zeltiņš – Modernisers of Latvian Painting around 1900 in the Light of New Monographic Studies. Gadagrāmata pieejama tiešsaistē (https://www.lza.lv/images/Annual_reports/YearBook_2024_articles/YearBook-2024.pdf).
18. aprīlī Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība aicināja uz Eduarda Kļaviņa atskata lekciju “Par mūžīgajiem mākslas vēstures modeļa meklējumiem”.
22. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmija paziņoja par 2024. gada Lielās medaļas piešķiršanu Kristiānai Ābelei, novērtējot viņas veikumu “19. gs. un 20. gs. sākuma Latvijas un Baltijas mākslas vēstures, mākslas vēstures historiogrāfijas, grāmatniecības vēstures un Baltijas vācu kultūras mantojuma pētniecībā” (https://www.lza.lv/images/LM_LZA%20balvas/LZA_LM_2024/LZA_Liela_Medala_Abele_2024.pdf). Piedaloties kolēģiem Stellai Pelšei un Eduardam Kļaviņam, MVI mājvietā drīz pēc tam tapa LTV1 “Rīta Panorāmas” ziņu sižets “Darbs kā detektīvam. Mākslas vēstures pētnieces ikdiena”, kas ēterā raidīts 17. jūlijā (https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/332496/darbs-ka-detektivam-makslas-vestures-petnieces-ikdiena).
25.–26. aprīlī Eiropas Savienības mājā Rīgā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta sadarbībā ar Toronto Metropoles, Anžē un Lemānas universitāšu nodaļām norisinājās starptautiska konference “Franciskums: estētisko un kultūras emblēmu mozaīka” (La francité : une mosaïque d’emblèmes esthétiques et culturels), kuras programmā bija četri MVI pētnieku referāti – “Francijas galma kultūras atbalsis Rīgas namu griestu gleznojumos: 17. gadsimta 4. ceturksnis – 18. gadsimta sākums” (Vija Strupule), “Mirklīgo iespaidu ilgstamība. Franču impresionisma ietekme Latvijas nacionālās glezniecības skolas tapšanā 19.–20. gadsimta mijā” (Kristiāna Ābele), “Parīzes klasiskais modernisms kā paradigma latviešu mākslinieku praksē un idejās” (Eduards Kļaviņš) un “Franču grupa Latvijas mākslas vēsturē” (Stella Pelše).
21. maijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā notika “Latvijas mākslas vēstures” I sējuma “Aizvēsture un viduslaiki. 9. g. t. pr. Kr. – 1562” atvēršanas svētki. Sējuma sastādītāja un zinātniskā redaktore ir Elita Grosmane, tekstu autori – Elita Grosmane, Ieva Ose, Baiba Dumpe, Irita Žeiere, Baiba Vaska un Imants Lancmanis. Viņu darbus angļu paralēlizdevumam tulkoja Stella Pelše un Valdis Bērziņš. Eduarda Kļaviņa vadībā redakcijas komandā strādāja arī Kristiāna Ābele, Karīna Horsta, Daina Lāce, māksliniece Ieva Vīriņa un angļu valodas redaktore Iveta Boiko. Sējums sagatavots un publicēts, apvienojot Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu un Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonda uzkrātos līdzekļus. Atvēršanas svētkos tapa LTV1 “Kultūras ziņu” sižets (https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/327953/makslas-vesture-senaja-latvijas-teritorija).
27. maijā izdevniecības “Neputns” mazo monogrāfiju sēriju “Latvijas mākslas klasika” papildināja Eduarda Kļaviņa grāmata “Jāzeps Grosvalds”. 3. jūnijā ar jauno izdevumu iepazīstināja LTV1 raidījums “Rīta Panorāma” (https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/329153/serija-latvijas-makslas-klasika-gramata-par-gleznotaju-jazepu-grosvaldu).
3. jūnijā LMA 4. starptautiskajā konferencē Kristiāna Ābele vadīja sekciju “Stils un skola mākslinieciskajā jaunradē: Latvijas mākslas vēstures piemērizpēte”, kurā MVI piedalījās ar referātiem “Ziemeļu klasicisms Latvijā” (Karīna Horsta), “Nīcas tautastērpa kreklu uzpleču dekoratīvās kompozīcijas” (Daina Lāce) un ““Nākamās mākslinieces jūtīgie vaibsti” neatkarīgajā Latvijā: Tatjana Kačalova pirms totalitārajām okupācijām un mākslas vēstures studijām” (Kristiāna Ābele). Sekcijas ieraksts pieejams konferences YouTube kanālā (https://www.youtube.com/watch?v=mLTuVqToakY&t=7014s).
26.–28. jūnijā Igaunijas Mākslas akadēmijā Stella Pelše ar referātu “Mūra nojaukšana: Pretošanās un pārmaiņas Latvijas mākslā” (Dismantling the Wall: Resistance and Change in Latvian Art) piedalījās starptautiskajā konferencē “Kultūras heteroloģijas un demokrātija II: Pārejas un pārmaiņas pēcsociālisma kultūrās 20. gadsimta 80. un 90. gados” (Cultural Heterologies and Democracy II: Transitions and Transformations in Post-Socialist Cultures in the 1980s and 1990s).
30. jūnijā tiešsaistē publicēts žurnāla Acta Academiae Artium Vilnensis 112. laidiens Art in a Modern City for a Modern State: Celebrating 100 Years of the Kaunas School of Art, kura 314.–349. lpp. lasāms Stellas Pelšes raksts “Vai mums vajag mākslas akadēmiju? Uzskatu sadursmes Latvijā 20. gadsimta 20. gados” (Do We Need an Art Academy? Clashes of Opinions in Latvia During the 1920s) (https://aaav.vda.lt/journal/article/view/205).
Jūnija beigās Sniedze Kāle no Zagrebas Universitātes saņēma rakstu krājumu Art and the State in Modern Central Europe (18th – 21st Century) (ed. by Josipa Alviž, Dragan Damjanović, Jasmina Nestić, Jeremy F. Walton; Zagreb: FF Press, 2024), kura 203.–216. lpp. publicēts viņas raksts par 20.–30. gadu kreiso mākslu Latvijā – Torn between Two States: Leftist Latvian Artists in Latvia in the 1920s and 1930s.
3. jūlijā Francijas institūtā Rīgā atvēršanu piedzīvoja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma “Muzeja raksti” 9. laidiens “Simbolisms Eiropā un Baltijas nāciju identitāte” (sast. Ginta Gerharde-Upeniece), kura autoru lokā ir Eduards Kļaviņš (“Latvijas simbolisma specifikas un robežu jautājumi”, 40.–49. lpp.) un Kristiāna Ābele (“Rīgas mākslas dzīves panorāma atskatā un perspektīvā no 1910. gada sastatnēm”, 50.–70. lpp.).
Augustā Annas Ancānes raksts “Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma alabastra ciļņu izpēte un ikonogrāfija” publicēts žurnāla “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” A daļā (2024, Nr. 1, 6.–27. lpp.; http://www.lasproceedings.lv/publikacija/rigas-vestures-un-kugniecibas-muzeja-krajuma-alabastra-cilnu-izpete-un-ikonografija/).
No 20. augusta Karīna Horsta darbu MVI turpina jaunā statusā – vadošās pētnieces amatā.
7. septembrī ēterā nonāca LTV1 raidījuma “Ielas garumā” sērija “Subates koka arhitektūra” (https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/336539/ielas-garuma-subates-koka-arhitektura), kurā piedalījās Anna Ancāne.
12. septembrī MVI un LMA Mākslas vēstures un teorijas katedra sadarbībā ar Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrību pulcināja interesentus uz atskata tikšanos “Mākslas zinātnieku izglītībai LMA – 65”, kuras norisi vadīja Kristiāna Ābele.
23.–26. septembrī Anna Ancāne ar personāla mobilitātes programmas Erasmus+ atbalstu strādāja Gdaņskas Nacionālajā muzejā un Gdaņskas Valsts arhīvā, kur pētīja 17. gadsimta pirmās puses amatnieku ģilžu dokumentus Latvijas mākslas un arhitektūras sakaru izzināšanai.
No 26. septembra līdz 30. martam kultūrvietā “Ola” Ķīpsalā skatāma izstāde “Gleznojama esība: Johana Valtera darbi Šmidres ģimenes kolekcijā”, kuras sagatavošanā kā tekstu autore un zinātniskā konsultante piedalījās Kristiāna Ābele.
26.–27. septembrī Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā norisinājās Memoriālo muzeju apvienības, Raiņa un Aspazijas muzeja un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā starptautiskā konference “Rainis un Aspazija starp laikabiedriem Eiropas kultūrtelpā”, kurā izskanēja arī Kristiānas Ābeles referāts “Tālas noskaņas vārdos, krāsās un līnijās: Rainis un latviešu gleznotāji 20. gadsimta sākumā”.
30. septembrī nāca klajā Latvijas Zinātņu akadēmijas laikraksta “Zinātnes Vēstnesis” 8. (648.) numurs (https://www.lza.lv/images/Zinatnes-vestnesis/2024/ZV_09_2024.pdf), kurā plašs materiāls veltīts iepazīstināšanai ar MVI.