Notikumi 2020
21. janvārī par otru darbavietu Annai Ancānei kļuva Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kur viņa sāka vadīt Arhitektūras un mākslas daļu.
23. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēdē Eduards Kļaviņš piedalījās ar ziņojumu par MVI izdoto “Latvijas mākslas vēstures” III sējumu.
6. februārī “Latvijas mākslas vēstures” III sējuma autori tika godināti Latvijas Zinātņu akadēmijas pasākumā “Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2019. gadā”. Februārī un martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotajā interneta resursā “Nacionālā enciklopēdija” (https://enciklopedija.lv/ ) ievietoti Eduarda Kļaviņa sagatavotie šķirkļi “Tēlotāja māksla”, “Baroks, tēlotājā mākslā”, “Rokoko, tēlotājā mākslā”, “Klasicisms, tēlotājā mākslā” un “Jāzeps Grosvalds”.
10. martā Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts paziņoja par LZA Lielās medaļas piešķiršanu Eduardam Kļaviņam.
12. martā Elita Grosmane un Karīna Horsta kopā LMA mācībspēkiem un studentiem apmeklēja bijušo sanatoriju “Ogre” – vienu no Karīnas grāmatā “Sanatoriju arhitektūra Latvijā: 1918–1940” (2018) aplūkotajiem objektiem.
Ārkārtas stāvokļa laikā no marta vidus līdz jūnija sākumam MVI darbinieki pētījumus, publikāciju sagatavošanu un pedagoģisko darbu turpināja distancēti, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus.
Kopš 15. marta tiešsaistes žurnālā Art Margins Online lasāma Stellas Pelšes recenzija par Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izdoto grāmatu “Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā” (https://artmargins.com/valdis-abolins-the-avant-garde-mailart-the-new-left-and-cultural-relations-during-the-cold-war/ ).
7.–8. maijā Kristiāna Ābele ar referātu “Kopīgiem spēkiem par dzimtenes mākslu: Gadagrāmata Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen (1907–1913) no mākslinieciskās sadarbības, vizuālās dokumentācijas, dizaina un tipogrāfijas skatpunktiem” (Joining Forces for the Art of the Homeland: The “Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen” (1907–1913) from the Perspectives of Artistic Collaboration, Visual Documentation, Design and Typography) piedalījās Viļņas Mākslas akadēmijas sarīkotajā konferencē “Grāmatas materialitāte: Starp tradīciju un novatorismu” (The Material Body of the Book: Between Tradition and Innovation), kas Covid-19 pandēmijas dēļ bija pārcelta uz interneta vidi.
20. maijā par godu Ugas Skulmes 125 gadu jubilejai Stella Pelše piedalījās Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo” (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/top-uga-skulmeskritisko-rakstu-burtnicas.-iepazistina-astride-s.a130047/ ) , stāstot par šī mākslinieka teorētiskajiem uzskatiem un viņa kritisko rakstu izdevuma sagatavošanu izdevniecībā “Neputns” (sk. tālāk).
Maijā Elita Grosmane kā eksperte piedalījās Lietuvas Zinātnes padomes pēcdoktorantūras grantu pieteikumu starptautiskajā izvērtēšanā.
16. jūnijā LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes promocijas padomes sēdē LU Humanitāro zinātņu fakultātē Stella Pelše recenzēja Ievas Rodiņas disertāciju “Eduarda Smiļģa režija un modernisms (1920–1945)”. Promocijas padomē līdzdarbojās arī Kristiāna Ābele.
18. jūnijā Latvijas Mākslas akadēmijas dārzā notika sērijas “Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta disertācijas” VI sējuma – Mākslas zinātnes nodaļas docentes Ineses Siricas monogrāfijas “Otētie motīvi uz Latvijas pūralādēm un pūra skapjiem: 18. gadsimta beigas – 20. gadsimta sākums” (303 lpp., ISBN 9789934882432) – atvēršanas svētki. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu izdotās grāmatas pamatā ir Silvijas Grosas vadībā izstrādātais promocijas darbs, viena no tā recenzentēm bija Elita Grosmane, izdevuma sagatavošanā redakcionāli piedalījās arī Kristiāna Ābele un Stella Pelše. Atvēršanas dienā autore par pētījumu stāstīja Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo” (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/inesesirica-iepazistina-ar-savu-petijumu-par-otetiem-motiviem-u.a131202/ ), un par viņas veikumu lasāms arī Gunitas Nagles rakstā “Izzīmētie sapņi”, kas publicēts žurnālā “Ir” (2020. – Nr. 33. – 20.–26. aug. – 36.–39. lpp.; https://ir.lv/2020/08/19/izzimetie-sapni/ ).
Jūnija beigās žurnāla “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” A daļā (2020. – 74. sēj. – Nr. 1. – 111.–116. lpp.) publicēta Rundāles pils muzeja Mākslas pētniecības nodaļas vadītājas Baibas Vanagas recenzija “Skatījums uz apgaismības, vēsturisku retrospekciju un realitātes pētīšanas laikmetu Latvijas mākslā” (http://www.lasproceedings.lv/wp-content/uploads/2020/04/7_Baiba-Vanaga.pdf ) par “Latvijas mākslas vēstures” III sējumu.
1. jūlijā četrpadsmit burtnīcās pie pirmajiem lasītājiem nonāca izdevniecībā “Neputns” tapušais Ugas Skulmes rakstu (1921–1940) apkopojums (sastādītāja Astrīde Skulme, 1515 lpp., ISBN 9789934565908), kura zinātniskā redaktore un ievadraksta “Formālists jaunu apvāršņu meklējumos” (19.–40. lpp.) autore ir Stella Pelše. Par šo darbu viņa 31. augustā stāstīja Latvijas Radio 1 radījumā “Radio mazā lasītava” (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/radio-maza-lasiitava/krajumsuga-skulme.-raksti.-1921-1940.-razigais-makslas-apraksti.a132574/ ).
11. augustā Maincas Johannesa Gūtenberga universitātes Mākslas vēstures nodaļas uzsāktā starptautiskā zinātniskā projekta “Viduslaiku arhitektūra Livonijā” (Mittelalterliche Architektur in Livland) koordinators Kristofers Hermanis (Christofer Herrmann) Rīgā parakstīja sadarbības līgumu ar pētnieku grupu, kuras dalībniece ir Elita Grosmane.
12. augustā Kristiāna Ābele piedalījās Latvijas Radio 1 raidījuma “Kultūras Rondo” sarunā par izdevniecībā “Neputns” tapušo Pētera Bankovska grāmatu “Palimpsests. Ieskats kolekcionārisma vēsturē Latvijā” (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/palimpsests-petera-bankovska-ieskatskolekcionarisma-vesture.a132870/ ).
No novembra līdz augustam laikraksts “Diena” pielikumā “Kultūras Diena un Izklaide” publicēja Stellas Pelšes recenzijas “Māksla ārpus rāmjiem” (23. janvārī – par tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres jubilejas izstādi “Kafijas kantāte” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā), “Izjauktā kārtība muzejā” (6. februārī – par Frančeskas Kirkes darbu izstādi “trauslums / fragile” Mākslas muzejā “Rīgas Birža”), “Buduāra stāsti” (20. februārī – par izstādi “Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi” Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā), “Izplūdušo atmiņu katalogs” (27. februārī – par Lauras Veļas darbu izstādi “Prāta defragmentācija” galerijā “Māksla XO”) un “Universālais grafikas patriarhs” (23. jūlijā – par izstādi “Rihards Zariņš. 1869–1939. Ko Latvijas meži šalc” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā).
Žurnāla “Rīgas Laiks” rubrikā Ekphrasis 2020. gada aprīļa numurā lasāma Kristiānas Ābeles eseja “Vērot, iztēloties, attēlot, nebaidīties” par Vilhelma Purvīša gleznas “Vītoli mēnesnīcā” reprodukciju žurnālā “Vērotājs” (1904).
2020. gada septembrī klajā nāca Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātnisko lasījumu krājuma VI laidiens “Dokumentārā mantojuma bagātības Latvijas arhīvos” (ISBN 9789934885440), kurā lasāms arī Karīnas Horstas raksts “Vidusjūras reģiona arhitektūra kā modernistu inspirācijas avots: Itālijas pilsētvides materiāli arhitekta Ernesta Štālberga fondā Latvijas Valsts arhīvā” (131.–148. lpp.).
18.–19. septembrī Kristiāna Ābele ar referātu “Latvijas kultūra Čurļoņa gaismā un ēnā: Ilgu attiecību vēsture” (Latvian Culture in the Light and Shadow of Čiurlionis: History of a Longstanding Relationship) piedalījās konferencē “M. K. Čurļoņa radošais mantojums un tā izplatīšana: Tēli un nozīmes, teksti un konteksti” (Creative Legacy of M. K. Čiurlionis and Its Dissemination: Images and Meanings, Texts and Contexts), ko Viļņā rīkoja Lietuviešu literatūras un folkloras institūts un Viļņas Čurļoņa nams sadarbībā ar Nacionālo mākslas galeriju, Viļņas Mākslas akadēmiju un Lietuvas Nacionālo filharmonisko biedrību.
25. septembrī Latvijas mākslas augstskolas kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu sāka īstenot valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” projektu “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” (CARD), kurā Latvijas Mākslas akadēmijas dalību koordinē Daina Lāce.
7. oktobrī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) un advokātu birojs “Ellex Kļaviņš” atklāja izglītības projektu “Mākslas restaurācija muzejā”, kura videostāstā “Divpusēji gleznojumi” piedalījās Kristiāna Ābele, iepazīstinot ar šo parādību Johana Valtera glezniecībā. Viss astoņu sižetu cikls skatāms LNMM YouTube kanālā Mākslas muzeji (https://www.youtube.com/playlist?list=PLF3pe7aRmkQwJcNoSmYX-_5xuc4t4w5i5 ).
Novembra sākumā publicētajā LMA Doktora studiju programmas zinātnisko rakstu krājumā Acta Academiae Artium III (sastādītāja Agnija Lesničenoka, ISBN 9789934541490) iekļauts arī Karīnas Horstas raksts “Liepājas latviešu biedrības nams: Ernesta Štālberga priekšlikumi arhitektūras konkursos 1913. un 1934. gadā” (90.–100. lpp.).
12. novembrī galvenā redaktore Elita Grosmane apsveica autorus un redakcijas komandu ar žurnāla “Mākslas Vēsture un Teorija” 24. numura iznākšanu. MVI devums tā saturā ir Kristiānas Ābeles raksts “Skatpunktu maiņa. Rēveles periods (1906–1909) un tā atbalsis Vilhelma Purvīša dzīvē un glezniecībā” (18.–42. lpp.), Karīnas Horstas raksts “Starp tipizāciju un individuālismu. Ernesta Štālberga projektētā Rīgas pilsētas blokmāja Lomonosova ielā 12” (43.–62. lpp.) un Stellas Pelšes recenzijas par Nataļjas Jevsejevas monogrāfiju “Aleksandra Beļcova” (93.–95. lpp.) un Santas Hiršas monogrāfiju “Andris Breže. Gaismas konstruktors” (96.–98. lpp.).
12. novembrī iznāca arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta žurnāla “Letonica” 41. numurs, kurā publicēto konferences “Zināšanu ģeogrāfija un migrācija” materiālu skaitā ir Kristiānas Ābeles raksts “Estētiskās zināšanas sabiedrības progresam: Leopolda fon Pecolda Rīgas perioda (1869–1879) ierosmes Baltijas mākslinieciskās kultūras attīstībā” (10.–29. lpp.) un Stellas Pelšes raksts “No tautas dzīves apstākļiem līdz priekšmeta pamatraksturam: Ipolita Tēna ideju tiešās un netiešās atbalsis Latvijā” (30.–45. lpp.).
26. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) virtuālajā Rudens pilnsapulcē Eduardu Kļaviņu godināja ar LZA Lielo medaļu “par ieguldījumu Latvijas un Eiropas mākslas vēstures un teorijas pētniecībā, kā arī par daudzsējumu enciklopēdiskā izdevuma “Latvijas mākslas vēsture” izdošanas organizēšanu, vadīšanu un intelektuālo bagātināšanu”. Pasākuma video ieraksts ar Kristiānas Ābeles laudatio “Eduards Kļaviņš Latvijas mākslas vēstures bibliogrāfiskajā ainavā” un laureāta priekšlasījumu “Mākslas vēsture kā risināms uzdevums” ir skatāms LZA YouTube kanālā lzalatvia (https://www.youtube.com/watch?v=PdscNvchy3s&t=7836s ).
Decembrī Mākslas vēstures institūta komandai kā līgumdarbiniece pievienojās mākslas zinātniece Sniedze Kāle, kas 2021. gada 17. februārī kļuva par pētnieka pienākumu izpildītāju.
Decembra sākumā Latvijas Nacionālā bibliotēka publicēja savu Zinātnisko rakstu 6. (XXVI) sējumu “Latviešu terminoloģija simts gados”, kurā Kristiāna Ābele piedalījusies ar rakstu “No skunstes māldera par gleznotāju: Tēlotājas mākslas pamatterminu attīstība latviešu valodā 19. gadsimta otrajā pusē” (55.–73. lpp.). Krājuma virtuālā atvēršana notika 24. martā, un tās ieraksts skatāms LNB interneta vietnē (https://lnb.lv/lv/lnb-zinatnisko-rakstu-6-sejuma-atversana).
Decembra vidū autori saņēma Igaunijas Mākslas muzeja rakstu (Eesti Kunstimuuseumi Toimetised, ISSN 1736-5503) 10. (15.) laidienu “Simbolisma māksla Baltijas jūras reģionā. 1880–1930” (Sümbolistik kunst Läänemere piirkonnas 1880–1930 = Symbolist Art and the Baltic Sea Region: 1880–1930), kura saturā ir arī Kristiānas Ābeles raksts “Baltijas jaunās mākslas ziemeļu apvārsnis: Skats no Rīgas 19.–20. gadsimta mijā” (Baltimaade tärkav kunst Põhjamaade horisondil. Vaade 19. ja 20. sajandi vahetuse Riiast = The Nordic Horizon of the Emerging Baltic Art: A View from Riga at the Turn of the 20th Century, 51.–94. lpp.).