Notikumi 2023

2. janvārī kļuva zināms, ka viena no četrām pretendentēm uz Normunda Naumaņa balvu mākslas kritikā ir Stella Pelše par publikācijām Latvijas Mākslas akadēmijas tīmekļa vietnē un laikraksta “Diena” pielikumā “Kultūras Diena un Izklaide”. Žūrijas ieskatā viņas recenzijas “vienmēr izcēlušās ar profesionālu, daudzpusīgās zināšanās balstītu vēstījumu. Aizvadītā gada devums ir ne vien pārsteidzoši apjomīgs, bet izceļas arī ar pārdomāti kritiskiem akcentiem. Vērtējums izgaismojas uz zinātniski padziļināta, pasaules mākslas pieredzē izkopta konteksta fona. Autores personiskā stāja, gan vēsturiskā, gan pastāvīgi atjaunotā un paplašinātā aktuālās mākslas pieredze vērtējumam piešķir izteikti objektīvu kritēriju jēgu.” Gaidot uzvarētājas paziņošanu, nominantu viedokļi par mākslas kritikas nozīmi atklājās “Kultūras Dienas un Izklaides” 5. janvāra numurā (sk. arī: https://www.diena.lv/raksts/kd/teatris/sajuta-ka-esi-bijis-piedzivojuma.-_nn-nakts_-nominantu-diskusija-14292589) un Latvijas Radio 1 raidījuma “Kultūras Rondo” 9. janvāra laidienā (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/kritiskas-domas-nozime-pasreizeja-kulturas-telpa-spriezam-ar-kri.a171179/).

13. janvārī Liberta Stoma piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas XI Maģistrantu zinātniskajā konferencē ar referātu “Rīgas vecais un jaunais rātsnams Heinriha Tūma 1612. gada plānā”.

10. februārī Latvijas Mākslas akadēmijā norisinājās Annas Ancānes sastādītā rakstu krājuma “Mākslinieku un arhitektu migrācija Viduseiropā un Ziemeļeiropā. 1560–1900” (The Migration of Artists and Architect in Central and Northern Europe, 1560–1900, Riga: Art Academy of Latvia, 2022, 280 p., ISBN 9789934541957 (print), 9789934541964 (pdf)) atvēršana. Starptautiskajā četrpadsmit autoru lokā MVI pārstāv Eduards Kļaviņš ar rakstu “Mākslinieku pragmatiskā migrācija un romantiskais nomadisms Krievijas impērijas Baltijas provincēs un no tām ap 1800. gadu un 19. gs. sākumā” (Pragmatic Migration and Romantic Nomadism of Artists across and from the German-Ruled Baltic Provinces of the Russian Empire at the Turn and the Beginning of the Nineteenth Century, p. 252–264) un pati Anna Ancāne ar rakstu “Jaunu modeļu ienākšana Rīgas arhitektūrā un tēlnieciskajā dekorā 18. gs. 50.–60. gados: Ceļojošais mākslinieks Johans Frīdrihs Etingers militārajā dienestā un ieceļojušais tēlnieks Jakobs Ernsts Meiers” (Transfer of New Models in Riga Architecture and Sculptural Décor in the 1750–60s: Johann Friedrich Oettinger, a Travelling Artist in Military Service, and Immigrant Sculptor Jacob Ernst Meyer, p. 107–127). 15. februārī Anna Ancāne par krājumu stāstīja Latvijas Radio 3 raidījumā “Grāmatu stāsti” (https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/gramatu-stasti/rakstniecibas-laboratorija-un-makslinieku-un-arhitektu-migracija.a172872/). Izdevums iespiests Jelgavas tipogrāfijā un pieejams arī tiešsaistē (https://lma-mvi.lv/lv/izdevumi/rakstu-krajumi/izdevums/the-migration-of-artists-and-architects-in-central-and-northern-europe-1560-1900?file=files/izdevumi/The-Migration-of-Artists-and-Architects.pdf&cid=1557), un tā sagatavošanu finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (proj. Nr. 1.1.1.5/18/I/014).

16. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā goda diplomus saņēma 2022. gada zinātnes sasniegumu konkursa laureāti, Kristiānai Ābelei piedaloties kā Paula Daijas un Benedikta Kalnača sastādītā izdevuma “Jauna latviešu literatūras vēsture: Ilgais 19. gadsimts” (A New History of Latvian Literature. The Long Nineteenth Century, Berlin: Peter Lang, 2022) nodaļas autorei.

19. februārī Stella Pelše Daugavpilī piedalījās LR Kultūras ministrijas un Marka Rotko mākslas centra rīkotajā diskusijā “Domas brīvībai (ne)būt? Robežas un iespējas 21. gadsimta kultūrtelpā”, ienesot pārdomātus mākslas vēstures akcentus sarunā par cenzūru Latvijas mākslā (ieraksts: https://www.facebook.com/DaugavpilsMarkRothkoArtCentre/videos/904615990881967).

23. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēdes programmā bija iekļauts Kristiānas Ābeles ziņojums “Vilhelms Purvītis un Voldemārs Zeltiņš. Latviešu glezniecības modernizētāji pretstatos, kopībā un jaunākajā mākslas grāmatniecībā” (ieraksts: https://www.youtube.com/watch?v=iyDI9UAd1Oo&t=4s, ap 00:20:00–00:52:00).

4. martā Daina Lāce bija Radio SWH raidījuma “Prāts izglābs pasauli” viešņa, stāstot par Rīgas vēstures arhitektoniskajām liecībām kopš pilsētas dibināšanas, bet jo īpaši kopš viduslaiku nocietinājumu nojaukšanas 19. gadsimta vidū (ieraksts: https://radioswh.lv/player/#archive=2023-3-4).

20. martā Latvijas Radio 3 raidījuma “Kāpēc dizains?” laidiens “Modernisma pionieri. Arhitektam Edgaram Šēnbergam – 100” izskanēja kā Latvijas Arhitektūras muzeja vadītājas Ilzes Martinsones saruna ar Šēnberga veikuma pētnieci Karīnu Horstu – no monogrāfiska bakalaura darba līdz disertācijai par Šēnberga skolotāju Ernestu Štālbergu (ieraksts: https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/kapec-dizains/modernisma-pionieri.-arhitektam-edgaram-senbergam-100.a174324/).

22. martā Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības kopsapulcē par vienu no jaunās organizācijas valdes loceklēm tika ievēlēta Sniedze Kāle.

22.–23. martā Guncenhauzera muzejā Kemnnicā (Gunzenhauser Museum – Kunstsammlungen Chemnitz) notika simpozijs “Eiropas reālijas. Reālisma ievirzes Eiropā 20. gadsimta 20. un 30. gados” (European Realities. Realism Movements in Europe in the 1920s and 1930s), kurā ar referātu “Figuratīva attēlojuma pastiprināšanās: Latvijas modernistu “jaunreālisms” 20. gs. 20.–30. gados. Tā sociālais un politiskais konteksts” (Development towards Increased Figurative Representation: “New Realism” of Latvian Modernists during the 1920s and 1930s. Its Social and Political Context) piedalījās Eduards Kļaviņš (ieraksts: https://www.youtube.com/watch?v=kJlQNv5ueLw, ap 3:56:00–4:23:00).

27. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas pavasara pilnsapulcē Kristiāna Ābele saņēma LZA prezidenta atzinības rakstu par 2021.–2022. gadā izdevniecībā “Neputns” publicētajiem darbiem – monogrāfiju “Voldemārs Zeltiņš” un monogrāfisko apcerējumu “Ainava ar gleznotāju” grāmatā “Purvītis”.

27. maijā Baznīcu nakts un Atvērto baznīcu dienas programmā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā bija iespējams apmeklēt Dainas Lāces vadītās ekskursijas “Arhitekts Felsko un viņa mūža mīlestība – Svētās Ģertrūdes baznīca”.

27. maijā Latvijas Radio 4 klausītājiem krievu valodā piedāvāja raidījuma “Kultūras kods” laidienu “Divas asinis. Viens liktenis”, kurā par gleznotāju Johanu Valteru stāstīja Kristiāna Ābele (ieraksts: https://lr4.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-kods/yohan-valters.-dve-krovi.-odna-sudba.a177290/).

30. maijā Karīna Horsta bija viena no aicinātajām dalībniecēm Latvijas Mākslas akadēmijas profesores Silvijas Grosas vadītajā Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības (LMZKB) diskusijā “Mākslas zinātne un 21. gadsimta izaicinājumi jeb Kāpēc studēt mākslas vēsturi”, kas ir skatāma ierakstā (https://www.facebook.com/100090780312728/videos/575132518063234). Šajā pasākumā Silvija Grosa arī paziņoja par LMZKB valdes lēmumu iecelt Eduardu Kļaviņu par LMZKB goda locekli.

Jūnija pirmās dekādes beigās klajā nāca žurnāla “Rīgas Laiks” jaunākais numurs, kurā publicēta Arņa Rītupa saruna ar Eduardu Kļaviņu – “Es vienkārši konstatēju pārmaiņas, un viss plūst” (16.–25. lpp.). Intervijas ievadu sarakstījusi Kristiāna Ābele.

22. jūnijā Liberta Stoma Latvijas Mākslas akadēmijā saņēma mākslas maģistres diplomu mākslas vēstures un teorijas apakšnozarē.

27.–28. jūnijā Stella Pelše ar referātu “Padarīt redzamu: Genādija Suhanova mandalas un fibulas” (Making Visible: Mandalas and Fibulae of Genādijs Suhanovs) piedalījās Varšavas Universitātes Mākslas vēstures institūta (Instytut Historii Sztuki Uniwersytetu Warsawskiego) rīkotajā tiešsaistes konferencē “Vai apburtā sociālistiskā modernitāte? Viduseiropas un Austrumeiropas māksla saskarē ar ezotēriku un netradicionālo garīgumu. 1945–1989” (Enchanted Socialist Modernity? Art of Central and Eastern Europe in the face of esoterism and unconventional spiritualities 1945–1989).

Maijā un jūnijā notika MVI pārcelšanās no Zinātņu akadēmijas augstceltnes uz LMA īpašumā nodoto ēku Kronvalda bulvārī 4, kuras 325. telpa ir institūta pastāvīgā mājvieta no 1. jūlija. MVI bibliotēku pārvietošanai sagatavoja Liberta Stoma.

1. jūlijā reizē ar tautas lietišķās mākslas izstādi “Mēs” atvēršanu nāca klajā rakstu krājums “Amats. Māksla. Mēs” (sast. Inese Sirica un Linda Rubena; Rīga: Latvijas Nacionālais kultūras centrs; Latvijas Mākslas akadēmija, 2023), kura 21.–46. lpp. lasāms Dainas Lāces un Latvijas Nacionālā kultūras centra ekspertes Lindas Rubenas raksts “Latviešu Vispārējo dziesmu un deju svētku tautastērpu skates (1931–2018/23) kā Tautas daiļamata meistaru tradīciju un pēctecības prakse”.

14. jūlijā Nacionālās enciklopēdijas vietnē publicēta saruna “Salikt mākslu pa plauktiņiem” ar Eduardu Kļaviņu kā vienu no šī elektroniskā resursa pastāvīgajiem šķirkļu autoriem (https://enciklopedija.lv/tapsana/181449-Salikt-m%C4%81kslu-pa-plaukti%C5%86iem).

19. augustā ēterā izskanēja Latvijas Radio 4 raidījuma “Kultūras kods” laidiens “Grosvalds. No bohēmas – ierakumos, strēlniekos, mūžībā”, kurā par savas vērienīgās monogrāfijas (2006) varoni stāstīja Eduards Kļaviņš (https://lr4.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-kods/grosvalds.-iz-bogemi--v-okopi-k-strelkam-i-vechnosti.a180429/).

29. augustā LMA Senāta sēdē Karīna Horsta saņēma Ph. D. diplomu humanitārajās un mākslas zinātnēs par 12. jūlijā aizstāvēto promocijas darbu “Arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958)”.

7. septembrī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta žurnāls Letonica atzīmēja 25 gadu jubileju un svinīgi atvēra 50. numuru, kura 60.–90. lpp. publicēts Sniedzes Kāles raksts “Padomju Krievijas Latviešu kreisās mākslas frontes liktenis – sliktenis” (https://lulfmi.lv/files/letonica/50/Letonica_50_04_Kale.pdf). Jubilejas pasākuma goda viešņa bija žurnāla izveidotāja un pirmā galvenā redaktore Elita Grosmane.

21. septembrī publicēts bijušā britu diplomāta Alana Ansteda (Alan Anstead) raidieraksta An Englishman in Latvia laidiens, kurā par gleznotāju Edgaru Valdmani stāsta Stella Pelše (https://englishmaninlatvia.buzzsprout.com/2090909/episodes/13604833-on-an-artist-edgars-valdmanis).

29. septembrī Mencendorfa namā norisinājās Vijas Strupules grāmatas “Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros: 16. gadsimts – 18. gadsimta trešais ceturksnis” (Rīga: Latvijas Mākslas mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2023) atvēršanas svētki. Notikums atbalsojās LSM ziņās (https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/03.10.2023-ielukosanas-senas-rigas-interjera-un-cilveka-dvesele-divu-gramatu-apskats.a526258/), un Vija Strupule 3. oktobrī viesojās Latvijas Radio 4 raidījumā “Grāmatu otrdiena” (https://lr4.lsm.lv/lv/raksts/knizhniy-vtornik/vija-strupule.-kniga-o-dekorativnih-rospisjah-v-rizhskih-interer.a182179/). Monogrāfija ir septītais sējums sērijā “Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta disertācijas”, un tās izdošanu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds.

3. oktobrī Karīna Horsta ar priekšlasījumu “Ernests Štālbergs. Modernisma sākotne” Dailes teātrī piedalījās lekciju ciklā “Modernisms Latvijā”. Uzstāšanās ieraksts skatāms Latvijas Arhitektu savienības YouTube kanālā (https://www.youtube.com/watch?v=kZPsqB8CGg4 no 1:40:00 līdz 2:07:00).

10. oktobrī LNMM Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā tika atvērts krājuma “Muzeja raksti” 8. laidiens “Rīgas mākslinieku grupai 100” (sast. Nataļja Jevsejeva), kura 153.–170. lpp. lasāms Sniedzes Kāles raksts “Paisumi un bēgumi Padomju Krievijas latviešu mākslas dzīvē saskarsmē ar Rīgas mākslinieku grupu”.

20. oktobrī Ogres Valsts ģimnāzijas Karjeras nedēļas sarīkojumā skolas absolvente Karīna Horsta iepazīstināja jauniešus ar mākslas vēsturnieces profesiju.

25. oktobrī MVI kopā ar izdevniecību “Neputns” sveica institūta kādreizējo darbinieci Rutu Čaupovu grāmatas “Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi” atvēršanas svētkos.

28. oktobrī Svitenes pils Leģendu nakts programmā bija iespējams dzirdēt Kristiānas Ābeles lekciju “Pirms 150 gadiem pie grāfienes Cecīlijas: Mākslas lietpratēju brauciens uz Svitenes pils gleznu galeriju”.

8. novembrī Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka ar konferenci “Kultūras izturētspēja Latvijas nākotnei” Rīgas cirkā atklāja valsts pētījumu programmas projektu “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS (VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001). Iepazīstinot ar LMA ieceru pieteikumiem, pasākuma referentu skaitā bija Daina Lāce un Kristiāna Ābele, bet dažādos projekta posmos iesaistīsies arī Karīna Horsta, Sniedze Kāle, Eduards Kļaviņš, Stella Pelše un Vija Strupule.

17. novembrī Kristiāna Ābele Izglītības un zinātnes ministrijā saņēma LR Ministru kabineta atzinības rakstu “par ieguldījumu Latvijas mākslas vēsturē un kultūrā”.

1. decembrī Latvijas Nacionālais mākslas muzeja izstādē ““Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai.” Jāzeps Grosvalds. 1891–1920” aicināja uz tikšanos “Kopā ar Džo: Dzīve un māksla”, kurā piedalījās arī Eduards Kļaviņš– Grosvaldam veltītā biogrāfiskā pamatpētījuma autors.

6. decembrī galvenā redaktore Elita Grosmane sapulcināja žurnāla “Mākslas Vēsture un Teorija” autorus un redakcijas komandu par godu 27. numura iznākšanai. MVI devums tā saturā ir raksti par ekspozīciju “Mūra nojaukšana” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (Stella Pelše), izstādi “Latvijas kolekcija” Malmes Mākslas muzejā (Kristiāna Ābele), Pastarās tiesas gleznojumu Rubenes baznīcā (Vija Strupule), recenzijas par Latvijas mākslas gadagrāmatu “WunderKombināts I” (Stella Pelše) un Pētera Bankovska grāmatu “Palimpsests. Ieskats kolekcionārisma vēsturē Latvijā” (Kristiāna Ābele).

7.–8. decembrī Kristiāna Ābele ar referātu “Tas mākslas valstībā vairs nav svešinieks: “Mājas Viesa Mēnešraksta” devums vizuālās mākslas izpratnei latviešu sabiedrībā. 1895–1905” piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas starptautiskajā konferencē “Izdevējdarbība un nācija: Ansim Gulbim 150”. Uzstāšanās audioieraksts pieejams LNB Klausītavā (https://soundcloud.com/nacionala-biblioteka/20-gs-sakuma-lasitajs-sasniegt-sekot-vai-virzit).

12. decembrī tiešsaistē publicēts LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta žurnāla Letonica 51. laidiens, kura koptēmu Shifting Literary Culture since Stagnation in the Brezhnev Era: The Baltic Paradigm – “Literārās kultūras maiņa kopš stagnācijas Brežņeva laikmetā: Baltijas paradigma” – risina arī Stella Pelše rakstā Towards Humanism and Stylistic Diversity: The “Open System” of Socialist Realism in Latvian Artwriting of the Stagnation Era (“Humānisms un stilistiskā daudzveidība: sociālistiskais reālisms kā “atklāta sistēma” mākslas interpretācijās stagnācijas posmā Latvijā”, 158.–176. lpp., https://lulfmi.lv/files/letonica/51/Letonica51_10_Pelse.pdf).

15. decembrī ISSP galerijā Rīgā tika atvērta Latvijas mākslas gadagrāmata “WunderKombināts II” (red. Laura Brokāne un Elīna Ķempele), kuras 114.–127. lpp. latviešu un angļu valodā lasāms Stellas Pelšes raksts “Formālisma pieredze un perspektīvas vizuālās mākslas interpretācijās = The Experience and Perspectives of Formalism in Interpretations of Visual Art”.

27. decembrī publicēts Latvijas Kultūras akadēmijas tiešsaistes žurnāla Culture Crossroads 23. laidiens, kura 190.–202. lpp. angļu valodā lasāms Karīnas Horstas raksts Just “A Follower with no Visible Characteristics”? Examples of Ernests Štālbergs’ Modernism in the Context of Western Architecture – ““Sekotājs bez redzamām īpatnībām”? Ernesta Štālberga modernisma piemēri Rietumu arhitektūras kontekstā” (https://culturecrossroads.lv/index.php/cc/article/view/385).