Projekti un pārskati
Latvijas mākslas vēsture Latvijas valsts simtgadei – izdevums “Latvijas mākslas vēsture” septiņos sējumos atsevišķi latviešu un angļu valodā
Katras nacionālās valsts kultūras būtiska un nepieciešama sastāvdaļa ir izvērsta, pētījumos pamatota vispārējā mākslas vēsture, kas aptver visus attīstības periodus no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Līdz šim ir uzkrāts ievērojamu skaits specializētu pētījumu par Latvijas mākslas vēsturi. Latvijas vizuālā māksla arvien vairāk ienāk Eiropas mākslas vēstures apritē, interese par to pieaug, jo bez Austrumeiropas – tai skaitā Latvijas – materiāla vairs nav iespējama pilnvērtīga Eiropas mākslas interpretācija. Šis ir LMA Mākslas vēstures institūta galvenais ilgtermiņa projekts, kurā institūta direktora habilitētā mākslas zinātņu doktora Eduarda Kļaviņa vadībā darbojas institūta pētnieki un citi atbilstošo mākslas veidu un periodu speciālisti.
Projekta norises laiks: kopš 2013 (vairākās kārtās)
Projekta Nr.: 2013-1-ZIE-M01027 (2013–2014 – 1. kārta), 2014-1STP-M06060 (2015 – 2. kārta), 2016-1STP-M06015 (2016–2017 – 3. kārta), 2017-1STP-M06005 (2017 – 4. kārta), 2018-1-STP-M06002 (2018 – 5. kārta), 2019-1-STP– M06030 (2019 – 6. kārta), 2020-1-STP-M06007 (2020 – 7. kārta), 2021-1-STP-M06007 (2021 – 8. kārta), 2022-1-STP-M06038 (2022–2024 – 9.–11. kārta).
Projekta finansētājs: Valsts Kultūrkapitāla fonds mērķprogrammā “Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi”.
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. emer. Dr. habil. Eduards Kļaviņš
Projekta administratīvā vadītāja: Dr. Daina Lāce
Projekta pētnieciskā grupa: Dr. Kristiāna Ābele, Dr. Anna Ancāne, Baiba Dumpe, Dr. Elita Ansone, Dr. Laila Bremša, Dr. Silvija Grosa, Dr. Elita Grosmane, Ph. D. Karīna Horsta, Dr. habil. Eduards Kļaviņš, Dr. Daina Lāce, Dr. h. c. Imants Lancmanis, Ilze Martinsone, Baiba Nurža, Dr. Kristīne Ogle, Dr. Ieva Ose, Dr. Stella Pelše, Rūta Rinka, Dr. Inese Sirica, Marta Šuste, Dr. Katrīna Teivāne, Anita Vanaga, Dr. Baiba Vaska, Valdis Villerušs, Irita Žeiere.
Kontaktinformācija: eduards.klaviņš@lma.lv / daina.lace@lma.lv
Sējumu saturu skatīt šeit.
Projekta ilgtermiņa mērķis: izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu vispārēju Latvijas senāko un jaunāko periodu mākslas vēstures parādību interpretāciju, radot zinātniski pamatotas atziņas, kas sekmētu nacionālo kultūras vērtību apzināšanu un saglabāšanu, kā arī ļautu noteikt Latvijas mākslas specifiku Eiropas kontekstā. Formāts – daudzsējumu izdevums latviešu un angļu valodā.
Līdz šim projektā paveiktais (1.–9. kārta):
- Sagatavots un izdots 4. sējums latviešu un angļu valodā (2014, 640 lpp., 916 att.);
- Sagatavots un izdots 5. sējums latviešu un angļu valodā (2016, 692 lpp., 997 att.);
- Sagatavots un izdots 3. sējums divās grāmatās latviešu un angļu valodā (2019. 1. grām. 424 lpp., 627 att.; 2. grām. 392 lpp. 537 att.);
- Sagatavots un izdots 1. sējums latviešu un angļu valodā (2024, 528 lpp., 799 att.);
- Tiek gatavoti manuskripti, ilustratīvais materiāls 2. un 6. sējumam.
Projekta nākamās kārtas mērķis un uzdevumi:
- Turpināt gatavot tekstus un komplektēt ilustratīvo materiālu atsevišķām 2. un 6. sējuma nodaļām (2. sējumā – perioda vēsturiskais fons, renesanses, manierisma, baroka un rokoko glezniecība Latvijā; 6. sējumā – padomju perioda un trimdas perioda mākslas dzīve, padomju perioda tēlotāja māksla, lietišķā māksla un dizains, scenogrāfija, iesākts teksts par padomju perioda arhitektūru);
- Tulkot angļu valodā pabeigtos 2. sējuma tekstus;
Atzinība:
- Latvijas Zinātņu akadēmijas diploms “Latvijas zinātnes nozīmīgākais sasniegums 2019. gadā” – par “Latvijas mākslas vēstures” 3. sējumu. Video
- Latvijas Zinātņu akadēmijas diploms “Latvijas zinātnes nozīmīgākais sasniegums 2016. gadā” – par “Latvijas mākslas vēstures” 5. sējumu Video
- Latvijas Zinātņu akadēmijas diploms “Latvijas zinātnes nozīmīgākais sasniegums 2014. gadā” – par “Latvijas mākslas vēstures” 4. sējumu
- Konkursa “Kultūras mantojuma gada balva 2015” atzinība nominācijā “Kultūras mantojuma izpēte” – par “Latvijas mākslas vēstures” 4. sējumu
Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai = Cultural capital as a resource for sustainable development of Latvia (CARD)
Projekts CARD jeb Kultūras (C) un mākslas (A) resursi (R) attīstībai (D) izstrādāts, lai atklātu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai un nacionālās identitātes veidošanai nozīmīgākās mākslas un kultūras vērtības, kā arī novērtētu un argumentētu to resursu ietilpību kultūras kapitāla veidošanā. Projektā tiek pētīti nozīmīgākie mākslas un kultūras kapitāla vairošanas resursi: arhitektūras, dizaina, vizuālās mākslas vēstures, etnogrāfijas un kultūras mantojums. Pētījums padziļināti un starpdisciplināri skata kultūras un mākslas vidi, veidojot plašu ietekmes mērogu politikā, nozarē un izglītībā.
Projekta norises laiks: 2020–2022
Projekta Nr.: VPP-KM-LKRVA2020/1-0003.
Projekta finansētājs: Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2020–2022) ietvaros, administrē Latvijas Zinātnes padome.
Projekta partneri: Latvijas Kultūras akadēmija (vadošais partneris), Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, LU Literatūras un folkloras institūts, Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Projekta vadītāja: Dr. Rūta Muktupāvela
Projekta LMA daļas koordinatore: Dr. Daina Lāce
Projekta pētnieciskā grupa: Dr. Kristiāna Ābele, Dr. Laila Bremša, Agita Gritāne, Dr. Silvija Grosa, Karīna Horsta, Dr. habil. Eduards Kļaviņš, Ieva Krūmiņa, Jana Kukaine, Dr. Daina Lāce, Dr. Stella Pelše, Inta Pujāte, Dr. Inese Sirica, Agnese Tambaka, Dr. Jānis Taurens, Dr. Andris Teikmanis, Anete Ulmane, Una Valtere, Elīna Veilande-Apine un LMA studenti
Kontaktinformācija: daina.lace@lma.lv
Projekta mērķis: veidot starpdisciplināru zināšanu bāzi par kultūras kapitāla daudzveidību un vērtību, kultūras sektora ekosistēmas dzīvotspēju veidojošiem procesiem kā resursu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.
Projekta uzdevumi:
- analizēt atsevišķus mākslas vēstures fenomenus (arhitektūrā, vizuālajās mākslās un dizainā) un to lomu kultūras kapitāla veidošanā;
- pētīt mūsdienu kultūras procesus – kartējot un analizējot savstarpējās saiknes;
- analizēt kultūras mantojuma lomu un transformācijas 21. gs.;
- pētīt un sistematizēt mākslas pētniecības metodoloģiskās pieejas mākslas un kultūras mantojuma pētniecībā un augstākajā izglītībā;
- nostiprināt pētnieku tematisko grupu pētniecisko kapacitāti un palielināt piecu partnerinstitūciju integrāciju;
- nodrošināt zināšanu pārnesi politikas veidotājiem, praktiķiem un citām iesaistītajām pusēm.
MVI līdzdarbojas šādos LMA apakšprojektos:
“Vizuālo mākslu izziņas un interpretācijas problemātika padomju un brīvās Latvijas politiskos un sociālos kontekstos” – Stella Pelše (apakšprojekta zinātniskā vadītāja, galvenā izpildītāja), Eduards Kļaviņš (izpildītājs), Karīna Horsta (izpildītāja)
“19.–20. gadsimta mijas Latvijas arhitektūras un kultūras mantojuma interpretācijas problēmas. Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks” – Kristiāna Ābele (galvenā izpildītāja)
“Etniskais mākslā. Amatniecība lietišķajā un tēlotājā mākslā, dizainā un arhitektūrā” – Daina Lāce (izpildītāja)
Plašāk sk.: https://www.lma.lv/akademija/projekti/kulturas-kapitals-ka-resurss-latvijas-ilgtspejigai-attistibaicard
Rīgas arhitektūras un mākslas vērtības 13.-17. gs.
Atbildīgā izpildītāja: Dr. art. Elita Grosmane
Projekta dalībniece: mag. art. Anna Ancāne (2010)
Pētījums tiks īstenots programmas Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība) un projekta Identitātes estētika: literatūra, folklora un māksla - nacionālās identitātes vēsturiskās zīmes un mūsdienu simboli (projekta vadītāji: Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs, Dr. philol. Ausma Cimdiņa) ietvaros.
Uzdevumi:
- Audiovizuāls disks - ceļvedis pa Rīgas Doma ansambli. Tiks pētīta un izsekota ievērojamā viduslaiku arhitektūras pieminekļa celtniecības gaita, būvapjoma rekonstrukcijas tā dažādās tapšanas stadijās, interjera izveide, atjaunošana 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Fotomateriāla apkopošana un sadalīšana pa grupām, komentējot katru attēlu. Mūsdienu situācijas detalizēta fiksācija. Arhīvu un rakstīto avotu pētījumi.
- Rīgas 17. gs. arhitektūras topogrāfiskā kartēšana. Pilsētas arhitektūra tiks skatīta attīstībā, tādēļ īpaša vērība piešķirta nocietinājumu sistēmai un izmaiņām fortifikācijas attīstībā gadsimta gaitā. Paredzēts rekonstruēt seno ielu tīklu un apbūves sistēmu, sameklēt vēsturisko vietu katrai no zināmajām tālaika celtnēm. Attēlu komentēšana, vēstures faktu apkopošana. Mūsdienu situācijas detalizēta fiksācija.
Sasniedzamie rezultāti:Publicēti CD par Rīgas Domu un Rīgas 17. gs. plānojuma un arhitektūras rekonstrukciju.
Latvijas mākslas vēstures diskursi 21. gadsimtā (2007–2009)
Projekta vadītājs: Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš
Dalībnieces: Dr. art. Elita Grosmane, Dr. art. Stella Pelše, Dr. art. Kristīne Ogle, Dr. art. Ruta Čaupova
Šī projekta mērķis ir izveidot Latvijas mākslas vēsturi internetā; pamatojums – elektroniskie mediji un tieši pasaules tīmeklis ir ļoti efektīvs informācijas pārraides līdzeklis, bet par Latvijas mākslu vēsturiskā aspektā internetā materiālu ir ļoti maz. Sākotnēji tā būs savveida esenciāla mākslas vēsture: tiks piedāvāti vispārinājumi tikai par galvenajiem periodiem, izceltas vienīgi tās parādības, kuras ir visnepieciešamākās, lai: 1) uzskatāmi ilustrētu attīstības stadijas un lokālo specifiku; 2) demonstrētu arī augstākas kvalitātes darbus (to atlasi kaut kādā mērā jau ir izkristalizējusi līdzšinējās mākslas vēstures un mākslas ļaužu sabiedriskā doma). Tātad sākotnēji veidosies vēsturiski aksioloģiskais kanons.
Jāpiebilst, ka šāda kanoniskā mākslas vēsture, pateicoties tām interneta iespējām, kuru nav iespiedprodukcijai, var tikt nākotnē arvien paplašināta un izvērsta. Citiem vārdiem – tās metafora varētu būt augošs un arvien vairāk sazarots koks.
Projekta līdzšinējie rezultāti ir apskatāmi šeit: www.makslasvesture.lv
Rīgas viduslaiku un baroka arhitektūra un māksla
Projekta vadītāja: Dr. art. Elita Grosmane
Dalībnieces: mag. art. Anna Ancāne, doktorante; Austra Āzena, studente
Projekta mērķis ir Rīgas arhitektūras un mākslas nepētīto aspektu apzināšana un popularizēšana, darba procesā izmantojot gan tradicionālās pētniecības metodes, gan jauno mediju piedāvātās iespējas. Aktivitātes ietver: 1) CD ROM „Rīgas Doma būvansamblis” sagatavošanu, 2) Rīgas 17. gs. apbūves un ievērojamāko baroka celtņu izpēti, 3) institūtā uzkrāto vizuālo materiālu datu bāzes pilnveidošanu.
Ainava, telpa, motīvi: Daba Latvijas mākslā un arhitektūrā
Projekta vadītāja: Dr. art. Stella Pelše
Dalībnieces: Dr. art. Ruta Čaupova, Dr. art. Rūta Kaminska, Dr. art. Kristīne Ogle, mag. art. Kristiāna Ābele
Cieša saikne ar dabu, no vienas puses, ir daudzkārt postulēta kā latviešu nacionālo māksliniecisko tradīciju stūrakmens; no otras puses, līdzšinējie pētījumi liek secināt, ka interese par dabu un dabiskumu jāskata plašāku 19. – 20. gs. mijas strāvojumu kontekstā. Projekta mērķis – izveidot informatīvi un analītiski novatorisku pārskatu par dabas interpretācijas specifiku un izmaiņām teorētiskās apcerēs, glezniecības tēlniecības un arhitektūras sfērās un to savstarpējā mijiedarbē. Paredzēts: 1) aplūkot mimēzes teorijas transformācijas 20. gs. ideoloģiju krustpunktos; 2) izvērtēt telpu glezniecībā un glezniecību telpā 18. gs. kontekstā, 3) pievērsties ainavas sākumiem latviešu glezniecībā, 4) aktualizēt 20. gs. sākuma ainavu glezniecības mazzināmos aspektus, 5) apzināt ainavas un telpas uztveres konkrētību un mitoloģizāciju mūsdienu kultūrvidē. Ar darba gaitā veiktajiem atklājumiem un slēdzieniem interesenti tiks iepazīstināti 16. Borisa Vipera piemiņas lasījumos 2008. gada 30. oktobrī
Latvijas mākslas un arhitektūras vēsture: konteksti, personības, diskursi
Projekta vadītāja: Dr. art. Stella Pelše
Dalībnieces: mag. art. Kristiāna Ābele, mag. art. Daina Lāce (2010-2012)
Saskaņā ar LZP dotajiem projektu konsolidācijas priekšrakstiem apvienoti trīs 2009. gadā īstenotie LZP projekti, turpinot tajos iesāktos pētījumus:
- „Vadošie centri un ietekmju maršruti Latvijas mākslas un tās interpretācijas ģenēzē" (vad. Dr. art. Stella Pelše);
- „Latvijas arhitektūras un mākslas mantojuma reģionālie sakrālie aspekti" (vad. Dr. art. Kristīne Ogle);
- „Latviešu teātris, mūzika un kino: vēsture un aktualitātes" (vad. Dr. art. Guna Zeltiņa).
Projekta Latvijas mākslas un arhitektūras vēsture: konteksti, personības, diskursi mērķi ir izstrādāt zinātniski pamatotu un plaši izmantojamu atziņu kopumu par Latvijas mākslas un arhitektūras parādībām no diskursu, personību un kontekstu viedokļa, kas ļautu izvērtēt Latvijas mākslas specifiku Eiropas kontekstā, iepazīstināt Latvijas un starptautisko auditoriju ar lokālās mākslas skolas būtiskākajiem sasniegumiem un sekmēt nacionālo kultūras vērtību saglabāšanu un popularizēšanu. Radīt publicētā un digitālā formātā operatīvi lietojumus un mūsdienīgus informācijas avotus, kas izmantojami mācību procesos un pieejami visplašākajām informācijas saņēmēju aprindām Latvijā un pasaulē.Uzdevumi:
- Rakstu krājuma Personība mākslas procesos sagatavošana izdošanai sērijā „Materiāli mākslas vēsturei" (sast. Kristiāna Ābele);
- Rakstu krājuma Ainava, telpa, motīvi: Daba Latvijas mākslā un arhitektūrā sagatavošana izdošanai sērijā „Materiāli Latvijas mākslas vēsturei" (sast. Stella Pelše, topošo rakstu autori: Stella Pelše, Kristiāna Ābele, Daina Lāce);
- Šķirkļu (teksts + 10-20 attēli) gatavošana mākslas vēsturei internetā (Daina Lāce, Stella Pelše, Kristiāna Ābele)
- Ikgadējo Borisa Vipera piemiņas lasījumu konferenču rīkošana (oktobris-novembris), referātu sagatavošana rakstu krājumiem sērijā „Materiāli mākslas vēsturei" (atbildīgās personas tiks precizētas);
- Materiālu vākšana monogrāfijai par Voldemāru Zeltiņu (1879-1909) (Kristiāna Ābele).
- Teksta un vizuālā materiāla sagatavošana ceļvedim par Latvijas mākslas akadēmijas ēku sērijā „Latvijas arhitektūras pieminekļi" (Daina Lāce)
- Izpētes darbs antoloģijai Mākslas teorija Latvijā: 19. gs. beigas - 20. gs. sākums (Stella Pelše).
Darbs pie Latvijas mākslas vēstures materiāla sagatavošanas un popularizācijas digitālā formā jau ir uzsākts Valsts programmas „Letonika" ietvaros (projekts „Latvijas mākslas vēstures diskursi 21. gadsimtā" 2007-2009), taču tās finansējums ir ļāvis sagatavot un ilustrēt tikai daļu no iecerētā materiālu spektra. Digitālā resursa www.makslasvesture.lv/index.php ietvaros pieejamais publikāciju skaits tiek aktīvi izmantots un papildināts.
Vadošie centri un ietekmju maršruti Latvijas mākslas un tās interpretācijas ģenēzē (2006–2009)
Projekta vadītāja: Dr. art. Stella Pelše
Dalībnieces: Dr. art. Elita Grosmane, kopš 2008 – mag. art. Kristiāna Ābele, mag. art. Anna Ancāne
Projekta mērķi ir aizpildīt zinātnisku referātu un publikāciju formā Latvijas mākslas un tās interpretācijas „baltos laukumus” no starptautisko sakaru skatpunkta, apzinot svarīgākos ietekmju cirkulācijas maršrutus, iespaidu mijiedarbes un lokalizācijas veidus. Projekta apakštēmas ietver: 1) darbu pie tēmas „Mākslas interpretācija Latvijā 20. gadsimtā: Atslēgas termini Eiropas kontekstā”, 2) starptautisko kontaktu un mijiedarbes izpausmju pētījumus Rīgas Doma ansamblī, 3) darbu pie monogrāfijas „Johans Valters”, vispusīgi un kontekstuāli pamatoti izvērtējot gleznotāja mantojumu, kura jaunrades ģeogrāfiju iezīmē Jelgavas, Pēterburgas, Drēzdenes un Berlīnes iespaidi, 4) Rīgas nocietinājumu sistēmas renovācijas izpēti 17. gs. vidū un ar to saistītās pilsētbūvnieciskās izmaiņas.
Latvijas arhitektūras un mākslas mantojuma reģionālie un sakrālie aspekti (2008)
Projekta vadītāja: Dr. art. Kristīne Ogle
Projekta dalībnieki: Dr. art. Rūta Kaminska, Dr. arch. Jānis Zilgalvis, mag. art. Daina Lāce
Projekta realizācijas gaitā iecerēts pievērsties dažādiem aspektiem: 1) atsevišķu arhitektu ieguldījumam (F. fon Viganovska darbībai Latvijā un Lietuvā), 2)Vidzemes luterāņu baznīcu neogotisko interjeru izpētei, 3) dominikāņu ordeņa ietekmētām mākslas parādībām. Ar mērķi aktualizēt jaunākos atklājumus, kā arī popularizēt atziņas zinātniskās diskusijās – gan plašā interesentu lokā, gan šaurākās speciālistu aprindās – , projekta gaitā gūtās atziņas tiks apkopotas rakstu krājumā „Sakrālā arhitektūra un māksla: Mantojums un interpretācijas”, kas tiks izdots sadarbībā ar Latvijas mākslas zinātniekiem un izdevniecību „Neputns”.
- Publiskais-parskats-par-2016.pdf (390.0 KiB)
- Publiskais-parskats-par-2015.pdf (489.8 KiB)
- Publiskais-parskats-par-2014.pdf (486.3 KiB)
- Publiskais-parskats-par-2013.pdf (435.2 KiB)
- Publiskais-parskats-par-2012.pdf (555.1 KiB)
- Publiskais-parskats-par-2011.pdf (311.5 KiB)
- Publiskais-parskats-par-2010.pdf (485.9 KiB)